Pēc vairākiem ārzemēs pavadīties gadiem šogad pirmajos divos ceturkšņos Vidzemē atgriezušies teju 200 cilvēku. Atgriežoties Latvijā, daļa iedzīvotāju izmantoja Vidzemes plānošanas reģiona reemigrācijas koordinatores palīdzību, kura sniedz informāciju, kas nepieciešama, pārceļoties uz dzīvi Vidzemē. Dažādus atbalsta pasākumus saņem ne tikai iedzīvotāji, kuri plāno atgriezties, bet arī jau atbraukušie reemigranti.
Pamatā iedzīvotāji apmetās Cēsīs un Cēsu apkārtnē. Nākotnes plānos ir aktīvāk organizēt nometnes diasporas un reemigrantu bērniem, lai veicinātu reemigrāciju Latvijā. Vidzemes plānošanas reģiona reemigrācijas koordinatore Inga Madžule dalās: “Dziesmu svētkos pastāstījām, kas mēs esam un kāda veida palīdzību mēs sniedzam, plāns ir arī doties pie diasporas. Vismaz uz valsts svētkiem. Iespēju robežās vēl kādos braucienos.”
Spriest, vai reemigranti atgriezīsies uz dzīvi Latvijā, ir grūti, jo tas būs atkarīgs no katras pašvaldības, cik viņi būs atvērti un pretimnākoši pret iedzīvotājiem, kuri plāno atgriezties. “To ietekmē valsts politika, reģiona ekonomiskā situācija, tai skaitā algas, dzīvokļu vai dzīvojamās platības pieejamība, sociālās garantijas, uzņēmējdarbība un skolu, bērnudārzu pieejamība, šis viss ļoti ietekmē, vai cilvēki atgriezīsies,” stāsta Madžule.
Vēlmi doties prom no Latvijas labākas dzīves meklējumos bieži vien ietekmē finansiālais stāvoklis un izglītība. Kāda daļa iedzīvotāju ieprecas ārzemēs un neatgriežas līdz brīdim, kamēr nav noticis, kas tāds, kas liek pārdomāt atgriezties dzimtenē. Santa, kura reemigrēja no Spānijas, stāsta: “Uznāca Covid-19, 2020. gads, tas bija diezgan dramatiski. Mēs principā bijām iesprostoti pusgadu, ar maziem bērniem, netikām ārā ārpus sava dzīvokļa, mājas dezinficēja trīs reizes dienā, tas bija bēgšanas plāns. Pēc tā pusgada, aizpildot milzīgas kaudzes ar dokumentiem, tomēr tikām uz Latviju.” Nezināšana un apmulsums, kas tobrīd notika pasaulē, lika plānot doties uz Latviju, paņemot līdzi nepieciešamāko, kas saliekams mašīnā. “Sapratām, ka tas viss ieilgs un mēs nekur netiekam, un mēs meklējam to savu vietu, lietu, ko darīt, jo plāns B nestrādāja. Mēs atbraucām uz Cēsīm un arī palikām,” dalās Santa.
Cēsīs atrodams Pasaules latviešu mākslas centrs, tā direktors Kārlis Kanderovskis no dzīves Amerikā ir patstāvīgi pārcēlies uz Latviju. Kanderovskis stāsta: “Es pirmo reizi Latvijā biju 93. gadā, mazs bērns. Dzimu, augu Čikāgā. Apmeklēju latviešu skolas un nometnes, tad es sāku brīvprātīgi strādāt šeit – Pasaules latviešu mākslas centrā.”
Centra mērķis ir saglabāt un izstādīt latviešu radītos mākslas darbus no visas pasaules. “Tā ideja sākās pirms 20 gadiem Amerikā, pirms 10 gadiem Jānis Rozenbergs mūs uzrunāja, ka ir tādas telpas Cēsīs, un uzreiz sapratām, ka šī ir tā īstā vieta taisīt mākslas centru. Tā tas top,” tā saka Kārlis.
Vēlme dzīvot un strādāt Latvijā bijusi jau pirms politiskās krīzes Amerikā. Centra direktors novēl Latvijai nākotnē aktīvāk iesaistīt ārzemniekus savā sabiedrībā, tāpat kā to dara Austrālija un Kanāda. “Pasaules latviešu mākslas centra” direktors stāsta: “Latvijā vajag cilvēkus, un Latvijā ir ūdens, tīrs gaiss un laba daba, un tas nozīmē, vai nu šeit nāks tie cilvēki, kad vairs nevarēs dzīvot citās vietās Eiropā – klimata pārmaiņu dēļ, vai Latvija var aktīvi mēģināt atrast tos ārstus un arhitektus, tos cilvēkus no visas pasaules, pataisīt šo valsti par stiprāku, daudzveidīgāku. Es ceru, ka tas notiks.”
Reemigranti aicina nebaidīties un uzdrošināties pārvākties atpakaļ uz dzīvi Latvijā. Populārākās apmešanās vietas pēdējā pusgada laikā ir Ogres, Cēsu, Valmieras, Smiltenes un Gulbenes novadi.
#SIF_MAF2023 | Foto: Freepik; ilustratīvs
