Pēc mazliet vairāk nekā 10 gadiem atkritumu poligonos varēs noglabāt tikai 10% no kopējā sadzīves atkritumu daudzuma, bet pārējo vajadzēs pārstrādāt un atgriezt otrreizējā apritē. Aptaujas apliecina, ka šķirošana Latvijas iedzīvotāju sadzīvē gan ienāk pārāk gausi, vēl gausāki ir uzņēmēji, kas nepiedāvā risinājumus, lai Latvijā pārstrādātu, piemēram, savākto tekstilu. Jau šobrīd tādi jaunievedumi, kā tekstila konteineri un bio konteineri sagāda ne mazums raižu. 

Ar kliņģeri vai burkānu, bet Latvijas pašvaldību uzdevums ir iemācīt sadzīves atkritumus nošķirot. Šobrīd daudzviet Latvijā namu iekšpagalmi izskatās kā krāsaini lego klucīšu laukumi, jo arvien palielinās šķirojamo materiālu klāsts. “Eco Baltia vide” attīstības direktors Andris Karlsons: “Īpaši labi ar šo te negāja. Rīga, piemēram, izdeva saistošos noteikumus, kuros noteica, ka katrā daudzīvokļu mājā, kurā ir vismaz četri dzīvokļi, obligāti ir jābūt dzeltenam konteineram. Viss. Bet tāda sistēma ir tikai Rīgā. Katra pašvaldība skatās. “

Jau nākamā gada pirmie mēneši kļūs par izaicinājumu, jo bioloģisko atkritumu šķirošanai nāksies paredzēt vietas mikrorajonos un blīvi apdzīvotā svietās. Ventspils pilsētā pirmie brūnie bioatkritumiem paredzētie konteineri šobrīd tiek piedavāti izvešanai bez maksas, jo uzņēmēji un privātpersonas var pieteikties šķirošanai eksperimentālā kārtā. Tiesa gan – tūlīt pēc konteineru uzstādīšanas ir radušās pirmās problēmas. “Šobrīd, kā redzat, divu nedēļu laikā ir izšķobījies vāks, kurš vairs neveras ciet. Mēs paši viņu esam izšķirojuši, jo tā smaka, kas nāk, ir neciešama. Šim konteineram visos sānos ir caurumi, šeit tiek likta pārtika. Un mēs saskārāmies ar to, ka visas eļļas, visi tauki tek ārā. Konteiners stāvēja šeit, šajā vietā. Šeit viss bija eļļā, taukos iztecējis, jo jau nekur neuzsūcas. To nevar savākt. Mazgāt neviens neapņemas, jo tas ir par papildus samaksu,” saka ēdināšanas uzņēmuma “Pasiekstes vējdzirnavas” vadītāja Signe Veinberga. 

Pasiekstes vējdzirnavas Ventspils novadā bioatkritumu konteineru ir saņēmušas jau augustā, konteiners piepildījies ļoti ātri, bet tūliņ pēc tam uzņēmēji nožēlojuši, ka pieteikušies šķirošanai. Veinberga: “Mēs esam gatavi turpināt to darīt, bet galvenais ir nākt uz sarunu un mēģināt risināt šīs lietas, kas ir risināmās, jo šobrīd tas ir izmēģinājums. Ja ir izmēģinājums, tad ir kaut kādas lietas, kas ir jāsakārto, jo tad, kad tas būs obligāti visiem, lai process būtu gatavs un sakārtots.”

Arī tekstila šķirošanai, kas Latvijā ieviešas pakāpeniski ir sava specifika. Latvijas pircējs nav tik turīgs, lai bieži mainītu apģērbu, apgalvo ielās sastaptie ventspilnieki. Apģērbu nevis izmet, bet ar to dalās vai pārdod.   

Kā liecina “Latvijas Zaļā punkta” aptauja, pēdējos gados būtiski sarukusi jauna apģērba iegādes intensitāte un summa, ko Latvijas iedzīvotāji vidēji gadā izdod par jauna apģērba iegādi, visbiežāk svārstās no 100 līdz 300 eiro. Aptuveni puse no mums iegādāto apģērbu nēsā vismaz divus gadus. “AJ Power Recycling” valdes loceklis Uldis Skrepsts: “Tekstila atkritumi Latvijā gadā, pēc Valts vides dienesta datiem, ir 30 000 tonnas, ko ieved Latvijā. Tas ir gan jauns, gan lietots tekstils. Dalās apmēram puse uz pusi.”

Tas apģerbs, ko metam konteineros, ko šobrīd izvieto Latvijas pilsētās, visticamāk, nonāks kādas Āfrikas vai Pakistānas ģimenē, skaidro “Eco Baltia vide” pārstāvis. 

Ar pārstrādi Latvijā neiet pārāk labi, bet tuvākās rūpnīcas Nīderlandē, Vācijā un Skandināvijā pārstrādes pakalpojumu piedavā tik dārgu, ka nav nozīmes vest.

Mazāk vērtīga tekstila utilizacijai šobrīd izmanto dedzināšanas metodi Brocēnu rūpnīcā. “Eco Baltia vide” attīstības direktors Andris Karlsons: “Tas ir ļoti, ļoti dārgi, bet visi saprot, ka tas būs nepieciešams, tehnoloģijas attīstās, bet šobrīd tāda stabila tehnoloģija, kur iemet kaudzi ar vecām drebēm un otrā galā iznāk jaunas drēbes, tādu iespēju šobrīd nav!”

Pagaidām katra Latvija spašvaldība atkritumu šķirošanas jautājumu risina pēc savām iespējām, Eiropā populārie pazemes konteineri ir retums un izmaksā pārāk dārgi, tāpēc šķirošanai vēl ilgi izmantosim dažādas krāsas un konfigurācijas pārvadājamos konteinerus. Ventspils domes deputāts Didzis Ošenieks: “Tas ir pietiekami dārgs prieks, gadu no gada pa vienam diviem pagalmiem uzliekam. Būs Eiropas fondu atbalsts, tad daudz straujāk to darīsim.”

Iespējams, ka papildus šķirošana tomēr mainīs arī pakalpojuma cenas, šobrīd vēl esot pārāk daudz nezināmā, spriež pakalpojumu sniedzēji. PSIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts’’ valdes priekšsēdētājs Gaitis Celms: “Neesam šī dēļ plānojuši paaugstināt atkritumu savākšanas maksu. Ja turpmāk attīstīsies tā, ka atkritumus nebūs, kur likt vai kur pārtsrādat, tad jau visādi var gadīties.” 

“Eco Baltia vide” attīstības direktors savukārt vēl piebilst, ka Latvijā bioloģisko atkritumu šķirošana bijusi vienmēr, jo gandrīz katra latvieša sētā ir komposta kaudze. Ja saskaitītu visus mazdārziņu bioloģiskos atkritumus tonnās, Latvijai nebūtu, par ko kaunēties, citu Eiropas dalībvalstu vidū. 

#SIF_MAF2023