Decembris Ventspils Valsts 1. ģimnāzijai ir dzimšanas dienas mēnesis. Šī mācību iestāde ir Ventspils pilsētas vecākā skola. Pirmā, kurā mācības notika tikai un vienīgi latviešu valodā. Ģimnāziju dibinājis Latvijas luterāņu baznīcas arhebīskaps Teodors Grīnbergs, kurš, dzīvojot Ventspilī, mēnesi pēc Latvijas valsts dibināšanas 1918. gadā prata pārliecināt, ka latviešu bērniem vairāk par visu ir nepieciešama laba izglītība. Skolas tradīcijas pedagogi turpina joprojām.
Ventspils Valsts 1. ģimnāziju šomēnes apmeklē kupls absolventu pulks, lai arī svinības nav tik grandiozas, kā bija skolas simtgadē, ģimnāzijas dibināšanas vēsturi ir vērts zināt. Šī mācību iestāde ir tikpat sena, cik Latvijas valsts un tās dibinātājs ir altruistisks teologs, skolotājs un mecenāts, vēlāk Latvijas luteriskās draudzes arhibīskaps, Teodors Grīnbergs. “Latvijā mums visiem beidzās karš, tad 1918. gada 18. novembris, kopš 18. novembra ir pagājusi tieši viena nedēļa, kad 25. novembrī sanāk kopā pilsētas dome, kurā kā štiks ir klāt arī Grīnberga kungs, saka – pats pirmais, kas tagad Ventspilī ir jādara, vajag savu latvisku skolu. Un nevis kaut kādu, bet pilnu vidusskolu ar pilnu vidusskolas mācību programmu,” saka rakstniece, skolas absolvente Laimdota Sēle.
Šis ir nams, kurā dzīvoja skolas direktors, kurš vācu sabiedrībā Ventspilī vienmēr runājis tikai latviski, dibinājis un apmaksājis nelielu skolu un bērnudārzu strādnieku bērniem, izdevis bērnu žurnālu. Ģimnāzisti viņu mīlējuši tik ļoti, ka reiz uz skolu aiznesuši uz rokām. Sēle: “Sociāldemokrāti par izglītības ministru izvirzīja visiem labi zināmo dzejnieku Jāni Raini. Un Jānis Rainis, kā zināms, bija milzīgs ateists. Un viņš vai nu jau bija izdevis to rīkojumu, vai tikai gatavojās, bet tas jau bija izsludināts, ka neviens mācību iestādes vadītājs nevar būt mācītājs. Vecāko klašu zēni, puiši tādi, ka tik turies, meitenes arī, viesi lielā barā nāk šurp, iesēdinājuši direktoru un pa šo aleju taisnā ceļā aiznesuši uz skolu! Protams, šis gadījums bija kļuvis zināms Rīgā. Un Rainis bija spiests atcelt šo savu rīkojumu.”
Vecākā Ventspils mācību iestāde savu darbu turpinājusi nepārtraukti, arī padomju gados, kad skolai deva Ventspils 1. vidusskolas vārdu. Atjaunojot Latvijas neatkarību, ģimnāzijas statusu nācies iegūt vēlreiz.
Pārsla Kopmane ceļu uz 1. ģimnāziju mēro jau 40 gadus – sākumā gan kā skolniece, gan pēc tam kā direktora vietniece mācību darbā, 29 gadus kā skolas direktore. Lai mācību iestāde kļūtu par ģimnāziju, vajadzēja sasniegt vismaz 10% augstākus eksāmenu rezultātus kā vidēji valstī, skolā bija jābūt vismaz 180 skolēniem. Šeit bija jāizveido mācību metodiskais centrs. Kopmane: “Bieži vien absolventi saka – es visu esmu sasniedzis saviem spēkiem. Man gribētos, lai atcerētos, pirms mēs sakām sasniegt, bija skola!”
Šo gadu laikā skolai piecelts jauns korpuss un sporta komplekss. Šogad par skolas direktori kļuva Ieva Jurova.
No Ventspils valsts 1. ģimnāzijas absolventiem aptuveni 90% katrā mācību gadā izvēlas augstāko izglītību, savukārt ēka tiek uzturēta kā vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA".
