Jelgavā Ģederta Eliasa vēstures un mākslas muzejā atklāta izstāde “Kuzņecovs – tuvplāni. Latvijas dekoratīvais porcelāns”. Tajā aplūkojami dekoratīvie škīvji, urnas un dažādas vāzes, kas starpkaru periodā radītas Kuzņecova vienīgajā Latvijā esošajā fabrikā.
Sagaidot Latvijas dzimšanas dienu, Jelgavas Ģederta Eliasa vēstures un mākslas muzeja reprezentatīvajā zālē izstādīti ap septiņdesmit Latvijas Kuzņecova fabrikā starpkaru periodā radītie dekoratīvie priekšmeti.
Mākslas centra “Zuzeum” dekoratīvās mākslas kuratore Marta Šuste: “Kuzņecova uzņēmums ir dibināts 1810. gadā.1812. gadā tas sāka ražot, tādēļ tieši šis gads ir redzams uz Kuzņecova fabrikas zīmoga Latvijas starpkaru laikā. Kopumā darbojoties, dažādos laikos man ir izdevies noskaidrot un atšifrēt 13 Kuzņecoviem piederošus uzņēmumus. Rīgas fabrika ir viena no tām, kas piederēja Matvejam Sidorovičam Kuzņecovam, palika kā pēdējā Kuzņecovu ģimenes īpašumā. Darbojās līdz 1940. gadam, kad arī Latvijas fabriku nacionalizēja.”
Lai gan Kuzņecova porcelānam šķietami ir maz saistības ar Latviju, tomēr viņi bija pirmie, kas Latvijā sāka ražot porcelānu. Jelgavas Ģederta Eliasa vēstures un mākslas muzeja pārstāve Marija Kaupere: “Kuzņecova porcelāns lielā mērā ir uzskatāms par Latvijas nacionālo bagātību, jo vairākas paaudzes ir izaugušas, ja ne gluži ar Kuzņecova porcelānu, tad stāstījumi par Kuzņecova porcelānu ir noteikti. Par vecmāmiņu kāzu servīzēm, par terīnēm, par ko cilvēki pēckara periodā uzreiz pat nevarēja iedomāties, kas tas tāds ir.”
Kuzņecova porcelāna fabrikās kvantitāte līdzsvarojās ar kvalitāti. Rūpnīcās tika ražoti gan funkcionāli porcelāna priekšmeti sadzīvei, gan reprezentabli priekšmeti dāvanām un atsevišķiem pasākumiem.Vienā no stendiem aplūkojami kausi savulaik populārajām preses ballēm.Kuratore Marta Šuste īpaši izceļ zilu dekoratīvo urnu. Šuste: “Tā ir veidota 1937. gada preses ballei. Kā vēsta prese, tā bijusi kā dekorācija preses ballē, pēc tam kā dāvinājums Latvijas preses biedrībai ar norādi novietot to rakstnieku pilī Siguldā. Šī urna ir sevišķi mākslinieciski izcila ar to, ka tās dizaina, formas un dekora autors ir Georgs Kruglovs.”
Dekoratīvās mākslas kuratore uzsver, ka izstādē Jelgavā pirmoreiz aplūkojams pilns komplekts nacionālā krāšņuma šķīvju.Šajā sērijā esot komplekti ar trīs šķīvjiem, kas tolaik bijuši iegādājami par latu gabalā. Šuste: “Mūsu kolekcijā bija divi, bet komplektā trīs. Jau kopš lielās izstādes ļoti vēlējāmies iegūt savā īpašumā arī trešo. Pateicoties labdarbības partneriem, mums tas arī izdevās. Manuprāt, ļoti tematiski.”
Izstādē, kas Eliasa muzejā būs apskatāma līdz 14. janvārim, iekļauti arī divi priekšmeti, kas veltīti Jelgavai – dekoratīva krūzīte un vāze. Kolekcijas īpašnieki cer, ka izstādes apmeklētāji palīdzēs noskaidrot, kam un kāpēc Jelgavā tika veltīta šāda vāze.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA".
#SIF_MAF2023
