Satversmes tiesa ir atzinusi  Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības reformu par atbilstošu Satversmei, tādējādi  noraidot lietas iesniedzeju – 22 13. Saeimas deputātu un Ventspils  pašvaldības pretenzijas. Saeimas tiesa savā nolēmumā  uzsver, ka  likumdevējam ir rīcības brīvība izvēlēties ostu pārvaldības modeli. Savukārt lietas iesniedzēji uzskata, ka ostu reforma ir sasteigta un atņemot pašvaldībai iespēju līdzdarboties ostu pārvaldībā, Latvijas ostām tiek vājināti ekonomiskie rādītāji. 

Novembrī satversmes tiesā  tika izskatīta apvienotā lieta par normām jaunajā ostu likumā, kas paredz pāreju uz jaunu ostu pārvaldības modeli un nosaka jaunās ostas pārvaldes rīcību ar pašvaldības mantu. Izskatot Ventspils pašvaldības un atsevišķu Saeimas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā secināts,  ka valsts pienākums tiesiskajās attiecībās ar pašvaldību ir ievērots, savukārt Ventspils pašvaldība un daļa Saeimas deputātu joprojām šīm reorganizācijām nepiekrīt. “Es varu jums apgalvot, ka es esmu pētījis riņķī apkārt visās pasaules ostās, kur tikai es varu kādu informāciju ievākt, nekur nav šādas situācijas, ka pašvaldības īpašums tiek atdots komersantam. Tas ir neiedomājami,” saka bijušais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis.

Kritizējot ostas reformu, kas uzsākta Rīgas un Ventspils ostās, Satversmes tiesā vērsās 13. Saeimas 22 deputāti un Ventspils valstspilsētas dome, kas uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmē  ietvertajam pašvaldības principam par autonomiju un ka tiekot pārkāptas pašvaldības tiesības piedalīties ostas pārvaldībā, kā arī tiesības rīkoties ar savu mantu un attiecīgi gūt ieņēmumus. Ventspils valstspilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš: “Izrādījās, ka optimismam nav pamata. Ka Satversmes tiesa vairāk iedziļinājās tieši juridiskajos aspektos, tas vērtējums ir augstsākā mērā juridisks. Tai skaitā, kā ostu reforma notiek un kāpēc tā otro reizi tiek pārcelta – šāda vērtējuma šai spriedumā nav. Skaidrs, ka reforma nav veiksmīga. Tas nav tikai mūsu vērtējums.” 

Lai arī Satversmes tiesa ir secinājusi, ka apstrīdēto normu izstrāde ir balstīta uz pētījumu un likumdošanas procesā pašvaldības tikušas uzklausītas, daļa Saeimas deputātu  uzskata, ka ostu reforma jāpārskata. “Satversmes tiesa ir tiesa, tā kā tā lemj. Šajā gadījumā tā lēma procesuālas lietas starp Saeimas deputātiem, pašvaldību un valsti. Un šis spriedums ir ārkārtīgi interesants, nolēmums jau nav pats galvenais. Saturiskā ziņa šeit iezīmē daudz kā interesanta, kā tas viss ir veidojies un tas palīdzes mums izveidot kopīgu ostu ekosistēmu. Es šo spriedumu redzu vairāk kā palīgu tālākajā likumprojekta izstrādē, veicot nozīmīgu šo pārvaldības soli,” saka ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ostu pārvaldības modeļa izvēle ir likumdevēja, tātad – valdības kompetence. Lai arī Rīgas ostas un Ventspils ostu  pārvaldībā jau sākotnēji ir bijuši valsts pārtāvji, līdzšinējais likums par ostām paredzēja lielāku pašvaldības iesaisti ostās notiekošajā. Sarmulis: “Ir jauni ministri, viņi iepazīstās ar situāciju, ir izteiktas dažas domas, par kurām varētu diskutēt, bet  vismaz priecē tas, ka ir dzirdēta doma – tā kā ir, tā tagad palikt nevar. Tas vieš cerības.

Kā Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļu maiņa nodrošinās  ekonomisko pamatu ostu veiksmīgai saimnieciskajai darbībai turpmāk, to lems valdībā, turpinot ostu reformu divās no tām, bet Liepājā pagaidām saglabājot specializētās ekonomiskās zonas statusu.  

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA".