Karstas diskusijas raisījusi Valsts prezidenta iniciatīva ļaut skolu direktoriem pārmeklēt skolēnu personīgās mantas. Pedagogi šādu rosinājumu atbalsta ar piebildi, ka jāsper platāks solis un jāstiprina arī skolēnu un vecāku atbildība. Savukārt vecāku organizācijas “Mammāmuntētiem.lv” ieskatā tā būtu cīņa ar sekām, bet jācīnās ar cēloņiem.
Pirms mēneša pēc Ķekavas pašvaldības iniciatīvas portālā “Mana balss” uzsāka parakstu vākšanu, lai rosinātu diskusiju, kas rezultētos ar reālām pilnvarām valsts un pašvaldību iestādēm vardarbības gadījumu novēršanai mācību iestādēs. Rosinājumu drošības apsvērumu dēļ ļaut skolu direktoriem pārmeklēt audzēkņu personīgās mantas izteicis Valsts prezidents. Prezidenta iniciatīvai ir gan atbalstītāji, gan pretinieki. Aizkraukles novada Izglītības pārvaldes vadītāja Sarmīte Kļaviņa: “Atbalstu šo prezidenta iniciatīvu, jo, ja likumdošana uzliek par pienākumu direktoriem nodrošināt absolūtu drošību izglītības iestādē, tad, protams, līdzi ir jādod arī kādi instrumenti, ar kuru palīdzību šo drošību varētu nodrošināt.”
Valsts policija rakstiskā komentārā skaidro, ka noteiktos gadījumos mantu pārmeklēšana būtu pieļaujama, tomēr jābūt skaidri notiektai kārtībai, kā un kad tas darāms. Valsts policijas pārstāvis Andis Rinkevics: “Piemēram, konkrēti kurš un pie kādiem apstākļiem šīs darbības veic, kādā veidā fiksē procesu, lai nerastos situācijas, kad šādas personīgo mantu apskates rezultātā skolēns tiek pazemots savu vienaudžu priekšā. Pretējā gadījumā ar labu ieceri var neplānoti panākt pretēju efektu un plānotās fiziskās drošības vietā var rasties emocionāls diskomforts, kas ir daļa no nedrošas vides indikatora.”
Šādu instrumentu skolu vadības rokās atbalsta arī izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns, kurš gan norāda, ka tā ir tikai cīņa ar sekām. “Jaunas tiesības jeb iespējas strādās reālajā skolas vidē tikai tad, ja līdz ar šim tiesībām tiks stiprināta atbildība gan jauniešiem, gan viņu vecākiem par tiesību aktu pārkāpumiem. Par skolas noteikto kārtību. Par ienešanu un aizliegto priekšmetu atrašanos izglītības iestādes teritorijā.”
Arī vecāku organizācijā “Mammāmuntētiem.lv” uzskata, ka skolēnu mantu pārmeklēšana skolās nenovērsīs ne vardarbību, ne mobingu,ne atkarību izraisošu vielu lietošanu. Vecāku organizācijas ieskatā šī problēma ir pamatīgi ieilgusi, un varētu pat teikt, ka pirmsākumi meklējami jau līdz ar neatkarības atgūšanu, bet cēloņus noteikti nevajadzētu novērst ar represijām. “Tā kā no vienas puses noņemām aizliegumu bērnus savaldīt ar vardarbīgām metodēm, bet no otras puses joprojām neiedevām vidi, kur bērnam būt bērnam. Protams, ir atsevišķas skolas Latvijā, kur, piemēram, ja atnāk pirmklasnieks uz skolu, tur nesaka: tu tagad esi skolā, kā tu uzvedies; skriet nedrīkst. Tur gluži pretēji ir iekārtotas telpas, kur viņam būt bērnam,” saka Inga Akmentiņa-Smildziņa, vecāku organizācijas “Mammāmuntētiem.lv” vadītāja.
Pēc iespējas vairāk skolā būtu jānodarbojas arī ar fiziskām aktivitātēm svaigā gaisā tā sauktajā “zaļajā klasē”. Aizkraukles novada Izglītības pārvaldes vadītāja Sarmīte Kļaviņa: “Varbūt ir īstais brīdis, ja reiz mēs gribam saviem bērniem šo mūsdienīgo, moderno, motivēto izglītības sistēmu, tad vecāki, sevišķi tie, kuri ļoti gatavi pedagogus pamācīt, ka šobrīd mūsu valstī ir tāda tiešām ļoti laba programma – mācītspēks.”
Šodien jautājums tika skatīts arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kura vienojās, ka tas jāregulē Izglītības likumā, tāpēc tālāk to skatīs Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.
