Pirms neilga laika valdība akceptēja Satiksmes ministrijas sagatavotos grozījumus Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumos, kuros ir noteikta kārtība privāto elektroskrejriteņu reģistrācijai, kas no šī gada ir obligāta. Līdz šim tas bija katra elektroskrejriteņa īpašnieka brīvprātīgs lēmums. Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Valmieras nodaļas vadītāja Laura Talce stāsta, ka svarīgi ir tas, lai elektroskrejriteni reģistrētu tā tiesīgais īpašnieks, kurš tādā veidā apliecina, ka braucamais ir nodots viņa rīcībā.
Elektroskrejriteņu reģistrēšana attiecas arī uz uzņēmumiem, kas nodarbojas ar to iznomāšanu. Taču to darīs paši uzņēmuma pārstāvji. Tas nozīmē, ka pakalpojuma izmantotājus tas nekādā veidā neietekmē. Jāatgādina gan, ka nomas elektroskūterus var izmantot personas, kas ir sasniegušas pilngadību.
CSDD pārstāve skaidro, ka arī brīvprātīgi cilvēkiem ir bijusi interese reģistrēt savu skrejriteni. Aizvadītā gada vasarā, izmantojot CSDD e-pakalpojumus, tika saņemti jautājumi, kā reģistrācijas process ir veicams. To ir iespējams izdarīt divos veidos. Dodoties klātienē uz tuvāko Ceļu satiksmes drošības direkcijas klientu apkalpošanas centru vai arī attālināti, mājaslapā izmantojot sadaļu – e-pakalpojumi.
Viens no iemesliem, kādēļ elektroskrejriteņa reģistrācija ir kļuvusi par obligātu pasākumu, ir, lai gadījumā, ja skejriteņa vadītājs pārkāpj satiksmes noteikumus, viņu būtu vienkāršāk saukt pie atbildības par izdarīto pārkāpumu. Tāpat, ja būsiet savu braucamo reģistrējuši, tas var palīdzēt gadījumā, ja tas tiek nozagts. Zādzības gadījumā, griežoties CSDD uz vietas, gan e-pakalpojumos ir iespēja norādīt zādzības faktu, tad arī cita persona nevarēs to reģistrēt kā tiesīgais lietotājs.
Cilvēki, kuri izvēlas pārvietoties ar elektroskrejriteni, ir daudz. Sabiedrībā domas gan dalās par šo braucamrīku vadītāju izpratni par satiksmes drošību. Piemēram, CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks reiz izteicies, ka fotoradars ir fiksējis kādu braucēju, kurš ir pārvietojies ar 65 kilometriem stundā atļauto 25 vietā. Tiesa gan – Valmieras nodaļas vadītāja Laura Talce gan stāsta, ka vismaz viņa savā ikdienā nav saskarusies ar būtiskiem elektroskrejriteņu vadītāju izdarītiem pārkāpumiem.
To, vai pēc 1. aprīļa cilvēki satiksmē piedalīsies ar reģistrētiem elektroskrejriteņiem, uzmanīs un kontrolēs policija. Tiesa gan – daudz kas būs atkarīgs no pašu cilvēku godaprāta. Laura Talce: “Elektroskrejriteņu vadītāji nav nekāds izņēmums, sliktāki, labāki par citiem satiksmes dalībniekiem. Tas ir viņu pašu godaprāts un pārējo satiksmes dalībnieku attieksme vienam pret otru.”
Jāņem vērā vēl kāds fakts. Ja elektroskrejriteņa maksimālais ātrums pārsniegs 25 kilometrus stundā, atbilstoši Ceļu satiksmes likumam tas ir uzskatāms par divriteņu mopēdu. Reģistrēt šādu braucamo būs iespējams, bet reģistrācijas kārtība būs atšķirīga. Tāpat elektroskrejriteņa kopējā jauda nedrīkst pārsniegt 1000 vatus.
