“Veca māja, var teikt, ka cietis viss jumts,” telefonsarunā situāciju raksturo Dobeles novada Bukaišu iedzīvotāja Sandra. Viņa stāsta, ka puse no jumta bija pilnīgi sacaurumota, arī otrā pusē diezgan lielā platībā.  Būvvalde teikusi, ka jāmaina viss jumts. Tā platība ir 600 kvadrātmetri. 

“Pašai dzīvojamai ēkai tie lielākie postījumi, un mums tieši ir apdrošināta arī dzīvojamā ēka. Skatījos līgumā, ka ārpus dzīvojamās ēkas tur ir 1000 eiro vērtībā kaut kāda kustamā, nekustamā manta. Bet tie lielākie postījumi un izdevumi ir uz  dzīvojamo māju tieši uz jumta maiņu.”

Apdrošināti esot kompānijā “Balta”. Sākotnēji aizsūtījuši sava būvnieka tāmi, kas bija tikai par jumta maiņu, bet atpakaļ saņēmuši izmainītu. Sandra stāsta: “Kāds no  viņu meistariem ir izmainījis mūsu tāmi, vienkārši izņēmis ārā kaut kādas pozīcijas. It kā skaidrs, bet nav uztaisījuši savu tāmi, bet vienkārši sasvītrojuši to mūsu būvnieka tāmi, iedevuši jaunu tāmi. Tāmē atkal parādās visādi mistiski cipari, noņemti PVN, kas it kā ir skaidrs. Tad es skatījos līgumā, ka ir minēts objekta nolietojums 60%. Es zvanīju uz “Baltu”,  man nemācēja atbildēt, ko nozīmē tie 60%. Vai es dabūšu no tās tāmes kopējās vērtības 60%?”

Sandra arī stāsta, apdrošinātāja tāmē parādoties nevis 600, bet 150 kvadrātmetri. Ja arī mājas otrā pusē skāde bija mazāka, tik un tā daļu veco šīferi, kas nolietojies, atrauts un izcilāts ar jaunu bezazbesta šīferi aizstāt nevar, vēlreiz uzsver, ka ir jāmaina viss jumts. Sandra: “Tas varētu būt uz kaut kādiem 35 līdz 40 tūkstoši, bet tur vēl ir jumta eko vate un viss pārējais. Tagad aptuveni skatos pēc tās tāmes – bija uz 48 tūkstošiem mums no mūsu būvnieka. Tur ir ierēķinātas plēves, kuras nesedz, tad vēl kaut kas. Viņi tur pārrēķināja. Bez tām plēvēm sanāk, ka ir tie 35 tūkstoši.” 

Apdrošinātājs piedāvājot deviņus tūkstošus, ar ko pat visu materiālu, ko vajag, nevarot nopirkt, piebilst baukaišniece. Jaunam jumta segumam – bezazbesta šīferim naudu esot aizņēmušies, vēl jau izdevumi būs arī par iekštelpu remontu, jo iekšā tecēja ūdens. Sandra: “Sākām iepirkt materiālus ar domu, ka es ceru, ka viss atrisināsies un mēs dabūsim finansējumu, varēsim sākt jumta maiņu. Lietus nāk, rudens un viss pārējais, un jumts šobrīd ir tāds, ka jālūdz Dievs, lai nelītu lietus, lai netecētu atkal viss mājās. Viss nepūtu un nepelētu.” 

Sandra stāsta, ka turpinās skaidroties ar savu apdrošinātāju. Kompānijā “Balta” norāda, klients var atrast savu būvnieku, kas sagatavo tāmi, bet arī apdrošinātājs piesaista būvnieku.  Tad jau jāskatās, kāds ir zaudējumu apmērs un par kādu summu viens vai otrs būvnieks remontdarbus gatavs veikt. Un tad ir jautājums par nolietojumu, kā tas minēts konkrētajā gadījumā. AAS “Balta” atlīdzību direktors Ingus Savickis: “Ja ēka ir apdrošināta faktiskā vērtībā, tātad ir apdrošināta ne atjaunošanas vērtībā, ka mēs vispār nesakatāmies šādus nolietojumus un apmaksājam pilnus remonta izmaksas, tad šajā konkrētajā situācijā ir šāda te pieļauta apdrošināšanas faktiskā vērtībā vai nu tāpēc, ka ēka ir pietiekoši ar augstu nolietojuma pakāpi, kas nozīmē, ka viņu tehniski nevar arī apdrošināt nemaz atjaunošanas vērtībā, vai arī klients pieņem savu teiksim lēmumu, ka viņš vēlas apdrošināt mazākā summā, lai mazāk būtu jāmaksā par apdrošināšanu. Konkrēto situāciju es nepateikšu, bet klasiski šī sadaļa ir tā, kur tiek ņemta vērā šī te proporcionālā atlīdzība no zaudējumu apmēra, bet jāsaka, ka šādi gadījumi ir ļoti reti.”

Savukārt Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins norāda, ka samērā bieža prakse, sevišķi laukos, ir izvēlēties zemapdrošināšanu, kas nozīmē, ka apdrošinājuma summa ir mazāka par apdrošinātā objekta atjaunošanas vai faktisko vērtību. Runājot par citiem gadījumiem, kas izskanējuši, piemēram, no Preiļu novada puses, ka tiem, kuriem ir apdrošināti īpašumi, uz apdrošinātāju jāgaida vismaz divas nedēļas, tā tam nevajadzētu būt, ne vienmēr arī apdrošinātājs dodas objektu apskatīt klātienē. Pietiek ar to, ka klients pats postījumus iemūžina fotogrāfijās un nosūta tās savam apdrošinātājam. “Ja tā lieta ir piņķerīga, tad varbūt apdrošinātājs uzstāj uz to, ka grib atbraukt uz vietas un apskatīties, to māju uz vietas, bet divas nedēļas manā skatījumā ir stipri par daudz, zinot to, ka nāk rudens un ka būvnieki ir uz izķeršanu. Tur notieki ir jākomunicē ar apdrošinātāju un jāsauc arī apdrošinātājs pie sirdsapziņas, ka tās divas nedēļas ir par daudz, meklējiet risinājumu, domājiet, kā to izdariet trīs dienās.”

Kā iemeslu neskaidrībām klientam starp apdrošinātāju, Abāšins min arī situācijas, kad klients iespējams nav pietiekami iepazinies ar līgumu, savukārt apdrošinātājs nepietiekami izksaidrojis visus punktus un nianses. 

#SIF_MAF2023