Vidzemē lauksaimnieku protesta akcijas noritēja Gulbenē, Limbažos un Valmierā. Valmierā protesta akcijā piedalījās ap 200 tehnikas vienības, šurp bija braukuši arī Smiltenes, Cēsu, Valkas un Alūksnes novadu zemnieki.

Ar mēslu kravu priekšgalā akcijas laikā zemnieki veica vairākus braucienus pa Valmieras apvedceļu, bet pirms akcijas lauksaimnieki pulcējās pie kooperatīvās sabiedrības “VAKS”. Viena no problēmām, kas it sevišķi ir samilzusi, kā vērtē zemnieki, ir birokrātiskās prasības, kuras tikai pieaug. “Birokrātijas slogs ir drausmīgs, nav mums laika sēdēt pie datoriem, mums ir jāstrādā. Ja man ir pie papīriem jāpavada vairāk laika, nekā uz lauka, tas jau ir rādītājs,” vērtē protesta akcijas dalībnieks Āris Kaģis.

“Lai Eiropai pa priekšu neskrien, Eiropa vēl nav izdomājusi, ka mums jau ievieš ierobežojumus, zemes apstrādes visas ir jānodod elektroniski. To nav iespējams izdarīt. Strādniekam ir jāstrādā uz lauka, nevis jāuzņem bildītes,” savu viedokli izsaka akcijas dalībnieks Dainis Zukurs. Līdzīgs vērtējums šīm prasībām ir arī Vaidavas pagasta zemniekam Valdim Zariņam. “Tas, kas šobrīd notiek, reizumis raudāt gribās. Kad es sāku, esmu no pirmajiem zemniekiem, tad prasība bija viena – jābūt kaut kādai lauksaimniecības izglītībai. Šobrīd, lai kļūtu par zemnieku, vajadzēs IT speciālista kursus, jo bez kursiem tas murgs, kas ir pildāms, nebūs iespējams, tās bildītes sūtīt ne vienmēr ir tā zona.”

Līdzīgus viedokļus pauž arī Limbažu novada zemnieki, uzsverot, ka šobrīd pat ļoti smags ir birokrātiskais slogs, savu viedokli izsaka protesta akcijas dalībnieces Aija Šneidere un Ilona Lece. “Tās atskaites ir tādā veidā, ka nemaz nevar iesniegt un nav sakārtotas datorsistēmas. Tas ir vairākās nozarēs, tās lietas neļauj ikdienā darīt to pašu pamatdarbu, ir tikai solījumi, bet sezona nāk, nav sakārtotas tās lietas. Mums kā aitkopējiem jēru dzimšanas laikā visu laiku ir kaut kas jāievada datorā. Tak ar datoru kūtī nesēdēsi! Tas ir ļoti grūti.

Tāpat arī tas PVN dārzeņiem, kas vairākus gadus bija un labi strādāja, jo ir taču jāveicina, ka mēs ēdam savus vietējos dārzeņus, ir jābūt samazinātai PVN likmei, tagad to atkal uzcēla augšā, mums jāprot nosargāt savs tirgus, mums ir jāaizliedz tas imports no Krievijas un Baltkrievijas, mums jāsargā savs tirgus. Galvenais, lai mūsu vietējie dārzeņi būtu skolu un bērnudārzu galdos!”

“Kaut kas ir jāpanāk! Nevar tā, nekas mums no tās Latvijas nepaliks, ja šādi turpināsies. Tas ir vāks, vāks tam jāuzliek vienreiz,” savu viedokli pauž akcijas dalībnieks Andris Šemeta.

Protesta dienā gan zemkopības ministrs uzsvēra, ka liela daļa prasību, kas tika izvirzītas pērn lauksaimnieku ārkārtas sapulcē Slampē, ir atrisinātas, arī pie jautājumiem notiek darbs. “Ministrs tā kā tāds slikts students. Kad ir sesija klāt un jāraksta eksāmens, tad sākās lielā darbība. Paldies dievam, tiešām ir daudzas labas lietas izdarītas, virziens un temps ir uzņemts, cerams, ka kaut kas mainīsies,”akcijas dalībnieks Mareks Bērziņš stāsta, ka zemnieki sekos līdzi, kāda būs turpmākā rīcība prasību izpildē. Ja situācija nemainīsies, lauksaimnieki pauž gatavību nākamnedēļ ar savu tehniku doties uz Rīgu.