Rudeni jau izsenis dēvē par ražas novākšanas, graudu kulšanas laiku, kurā tradicionālais ēdiens ir putra. Lēdurgā, kurā darbojas vairākas spēcīgas saimniecības, aizvadīta Putras diena, kas nu jau pašiem lēdurdziešiem kļuvusi par tradīciju.
“Pasākums Lēdurgā šogad ir trešo gadu. Pirmajā gadā izēdām vienu putras katlu, bet arī pirmajā gadā mēs bijām estrādē. Pirms pasākuma man bija tā drusciņ satraukums – nu cik būs? Te dažs labs bija saderēja 10 vai 20, bet pulksten 14.00 piebira pilna estrāde. Nākamajā gadā jau mums bija kuplāk, mēs izēdām trīs putras podus. Cik būs šogad? Es jau vairs nesaprotu, jo šorīt no rīta pūta vēji ne pa jokam. Ja mēs bijām domājuši, ka mēs esam gan estrādē, gan muižas parkā, gan puķudruvās, dažādās vietās, tad cilvēki var izklīst pa visām vietām, tad šobrīd mēs esam visi puķudruvās – redz, ir gana jestri! Tas pats pamats, arī šodien redz izcēlām mūsu lauksaimniekus. Kāpēc pasākums šeit? Jo Lēdurgā ir ļoti spēcīgas zemnieku saimniecības, Lēdurgā tieši blakus estrādei bija kalte, Lēdurgā tieši blakus kaltei ir puķudrvu pagalms, kas ir vecais muižas saimnieciskais pagalms un saimnieces,” stāsta Ilze Kļaviņa, Lēdurgas kultūras nama vadītāja, Putras dienas iniciatore
Vēl šeit ir arī ļoti aktīvas biedrības jeb 12 dažādi amatiermākslas kolektīvi, rokdarbnieki, amatnieki. Lai svētki taptu iesaistījās visi – kāds nesa īpašos putras aizdarus, kāds kartupeļus, kartupeļu konkursam, vēl kāds rūpējās par jestru atmosfēru. Bet, protams, centrālais notikums – šai dienā ir dažādu putru vārīšana un ēšana. “Šodien tiek vārīta ķinka, Lēdurgā to sauc arī par tūci, tiek vārīts banušs. Man liekas, ka kaut kur arī putraimene top. Varbūt, ka taps arī speltas manna, skatīsim, cik spēs izēst. To speltas manu var ātri uzvārīt. Vēl ir putras maize pie Ances, kas ir maizes cepēja. Tur var noskaidrot, kas ir putras maize, ja putra paliek pāri, var cept maizi. Un vēl mums ir vēl viena putra – mums ir telīte Putra. Un telīte Putra vārdu ieguva pagājušā gada Putras dienā, šodien meklē, man šķiet, vārdu telītei uz burta C, saka Ilze Kļaviņa, Lēdurgas kultūras nama vadītāja, Putras dienas iniciatore.
Bez dziesmām, dejām un ēšanas ikvienam bija iespēja ieklausīties arī lēdurdzieša, vēsturnieka Gata Krūmiņa stāstījumā par putru, kas savārīta pasaulē pēdējo 100 gadu laikā. “Mans galvenais vēstījums bija par to, ka mēs reizēm, izskaidrojot sarežģītas lietas, varam vairāk izmantot arī vienkāršu koncepciju. Ieraugot putras katlā to, kas ir ģeopolitika, varam daudzas lietas izskaidrot, jo arī lielajos plānos un ambīcijās ir kaut kas, kas piedeg, iet pāri malām un nav pēc tam vairs ēdams. Un tas ir tieši tas, ko es mēģināju skaidrot – pēdējos 100 gadus vēsturē caur tādu putras katla koncepciju, kur tā turbulence, vai tās lietas, kas notiek putras katlā, ir ļoti līdzīgi tam, kas ir noticis pie mums. Diemžēl mums piedegumi ir bijuši vairāk. Galvenais, pie kā mēs visi kopā nonācām, daudz vairāk kā citām valstīm ir jādomā par izglītību, par zinātni, par jauno paaudzi, kas tad tos piedegumus varētu ātrāk likvidēt.” saka Gatis Krūmiņš, vēsturnieks, Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks.
Lai gan Putras diena cilvēku skaita ziņā nav ārkārtīgi liels pasākums, tas parādā, cik saliedēta ir vietējā kopiena, kas gatava uzrīkot svētkus paši sev un uzņemt tajos arī ciemiņus.
#SIF_MAF2023
