Jau 26 gadus pasaulē februāris tiek atzīmēts kā mitrāju mēnesis, aktualizējot problēmu par to straujo izzušanu. Lai arī situācija Latvijā vēl nav tik dramatiska, pasaulē kopumā pēdējo 50 gadu laikā izzuduši jau 35 procenti mitrāju, kuru skaits samazinās ar trīs reižu lielāku ātrumu nekā meži.   

Mitrāji ir vieni no visvairāk apdraudētajiem dabas kompleksiem, tādēļ 1971. gada 2. februārī tika pieņemta Ramsāres konvencija, kas ir vienīgais šāda veida starptautiskais līgums, kas veltīts kādas konkrētas ekosistēmas aizsardzībai. Latvija tai pievienojās 1995. gadā, un mums ir seši mitrāju kompleksi, kas kopā aizņem 3,7 procentus valsts teritorijas. Lai arī šobrīd situācija tajās nav kritiska, Dabas aizsardzības pārvalde aicina vērst uzmanību iespējamajiem draudiem.  “Vislielākais drauds un sekas būs globālā sasilšana, jo mitrājs ir tā vieta, kas nedaudz aptur globālo sasilšanu. Ja nebūs mitrāja, būs vēl citas stihijas. Mitrāji darbojas kā sūkļi. Ja ir lietavas, mitrāji tās uzkrāj. Ja nav mitrāja, tad tas ūdens aizies, nopludinot apdzīvotas vietas, mežaudzes, zālājus,” stāsta Dagnis Vasiļevskis, Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis.

Tādēļ mitrāji ir ļoti nozīmīgi ne tikai bioloģiskajai daudzveidībai, bet arī cilvēkam. Veids, kā palīdzēt mitrāju saglabāšanā, ir neveikt tajos saimniecisko darbību. Vasiļevskis: “Pirmkārt, tiešām nevajag veikt slapjāku vietu nosusināšanu, jo mitrās vietas varbūt nav cilvēkam pievilcīgas, nav tik viegli pieejamas. Ja paskatās plašāk, mums arī ūdens caur šiem mitrājiem izfiltrējas, uzkrāj lielu oglekļa apjomu, kas arī mazina klimata pārmaiņas. Mitrājs ir ļoti jūtīga vieta. Ja mēs norokam purvu, tad tas atjaunojas gadu tūkstošiem, nevis simtiem.”

Lai vairotu sabiedrības izpratni par mitrāju nozīmi, vairākas Latvijas vietās notiks izglītojoši pasākumi. Plašāka informācija skatāma Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā.

Foto: Freepik; ilustratīvs