Ventspils muzejs atklājis izstādi ar nosukumu “Ventspilnieces drēbju skapis 20. gadsimta 50.-80. gadi”. Ekspozīcija ir atraktīvs muzeja krājumu un privātkolekciju apkopojums par modes tendencēm padomju Latvijā, vienlaikus stāstot arī par vietējām Ventspils modelētājām un šuvējām. Uz šo izstādi ieteicams iet kopā ar mammām, vecmāmiņām un, protams, fotoaparātu.

Ventspils muzeja krājumā ir ne tikai gleznas un seni darbarīki, bet arī sadzīves priekšmeti un pat kleitas un zeķturi! Muzeja krājumu glabātāji atceras reālus notikumus, kuros tie aicināti uz mājam un dzīvokļiem, lai izpētītu vērtīgus drēbju skapjus, kur ventspilnieces glabājušas savus tērpus pat no pirmskara laikiem. Tā veidojies stāsts par 50.-60. gadu modi. “Mēs šeit satiekamies ar savu agro jaunību, ar savu vidējo jaunību, ar saviem labākajiem gadiem,” saka ventspilniece, rakstniece Laimdota Sēle.

Izstāde tapusi, rūpīgi mazgājot, gludinot un aprakstot muzeja rīcībā nonbākušās kleitas. Piemēram, rakstniece un vairākās paaudzēs ventspilniece Laimdota Sēle rāda savu izlaiduma un kāzu kleitu, un ļoti labi atceras modes tendences. “To tev neparādīja padomju laika modes žurnāli. Bija tādas “Rīgas modes’’, ko vispār bija diezgan grūti dabūt! Bija arī tāds žurnāls “Padomju Latvijas sieviete’’, un tur viss bija korekti. Krādziņas un caciņas, bija jābūt pieklājīgam garumam. Kurš gan to ņēma galvā!? Tad, kad sākās mini, tad jau nevarēja apturēt nevienu un nekur!”

Vilinošo nosaukumu “Ventspilnieces drēbju skapis” papildina arī Ilvas Buntikas, Ventspils muzeja pedagoģisko programmu vadītājas, šarmantā rosīšanās – modei būs veltīta arī muzejpedagoģiskā programma. Buntika: “Tātad, ja jūs gribēsiet pamēģināt pārģērbties, tad mums ir mūsu kabīnīte. Kurā, domāju, arī bērniem ir jāzina, ka tajos laikos vecmāmiņas nēsāja zeķturus!” 

Visos Ventspils modes dāmu stāstos dominē modelētāja Dzidra Burke, pie kuras rindā pierakstīties bija goda lieta. Malle Rozenšteina ir viena no tām, kas šuva sievietēm Ventspils Sadzīves pakalpojumu kombinātā. “Ja toreiz apkopēja saņēma 35 rubļus, rēķināsim, ka tā bija minimālā alga. Kleitas šūšana maksāja apmēram 10.40-9.30 rubļu. Atkarība no elementu daudzuma. Parasta kleita – rēķinām, trešdaļa no algas.”

Malle Rozenšterna pirms 56 gadiem nule kā bija pabeigusi Tallinas vieglās rūpniecības tehnikumu un plānoja turpinat studēt modi. Kāda liktenīga tikšanās ar ventspilnieku Kārli, Malli atveda uz Latviju, kur ģērbās citādāk, kā to darīja Tallinā.

Malle stāsta, ka komentāri biuši: “Nu tā kā tād špāss staigā! Balts podiņs galvā un tāds mētelis ar siļķi uz muguras. Augstpapēžu kurpes, kas 32 rubļi maksā un staigā pa ielu! Balti cimdi! Kas tā par darbinieci!? Kas tā par strādnieci, kas tā vispār par sievu!? Kauns skatīties!”

Tā laika padomju sievietes esot bijušas īstas dāmas. Dienas kleita vai kostīms, pēcpusdienas kleita un vakarkleita, tam visam bija jābūt. Izstādē apskatāmi arī tērpu aksesuāri

Buntika: “Tas tik tiešām ir skaistais ventspilnieču drēbju skapis. Jo izstāde ir izstāde, bet tad, kad tu ienāksi šeit, tev ir iespēja izvēlēties tērpu, pienākt pie spoguļa, pamēgināt kādu cepuri…”

Pēc Otrā pasaules kara mode mainījusies strauji un radikāli. Tāds bijis šis laiks starptautiskajā politikā un kultūrā. 60-tie gadi aicina uzdrīkstēties, atšķirties un pieņemt citādo. Visbiežāk katra meitene tolaik arī pati šuva. 

Daudzās Latvijas ģimenēs mammu un vecmāmiņu tērpi vēl tiek saglabāti, jo šie tērpi, rotas un cepures saistās ar īpašiem notikumiem un atmiņām, 

Ventspilnieces ir atvērušas savus skapjus. Cik moderni tie bijuši savam laikam, Ventspils muzejs aicina izvērtēt līdz pat nākamā gada rudenim.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA".