Vairākas dzīvnieku aizsardzības biedrības turpina aizsākto diskusiju par plānotajiem grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, norādot, ka 23 gadu laikā, kopš tas ir spēkā, Latvijā virzāmies nevis attīstības virzienā, bet pēdējos gados ir ļoti straujš kritums uz sistēmiksi nesakārtotām lietām dzīvnieku aizsardzības jomā. Izmaiņas nepieciešamas arī citos noteikumos. Nupat divas dzīvnieku aizsardzības biedrības “Ulubele” un “Ķepu-ķepā” arī paziņoja, ka brīdinās pašvaldības par dzīvnieku pakalpojumu siegšanas pārtraukšanu no nākamā gada, ja plānotie grozījumi un noteikumi tiks pieņemti.
Dzīvnieka kā lietas statusa maiņa Civillikumā – šī ir viena no vairāku dzīvnieku aizsardzības biedrību kopumā deviņām prasībām, ko vajadzētu ieviest. Labdarības fonda “Sofi” pārstāve Inese Bāra norāda, ka Civillikums nosaka dzīvnieku lietas statusā, lai gan dzīvnieks ir dzīva, just spējīga būtne. Citas valstis savos likumos to jau ir nostiprinājušas. “Tepat Eiropā, sākot no pāgājušā gadsimta 90-tajiem gadiem, Vācija, Austrija, Šveice, pēdējās arī Francija, Čehija šīs valstis gājušas uz priekšu un savos civiltiesību aktos nostiprinājušas, ka dzīvnieks ir just spējīga būtne, attiecībā uz dzīvnieku ir cits tiesiskais regulējums. Ne tāds, kā ir uz parastām lietām, jo dzīvnieks ir dzīva lieta. Pret to nevar izturēties kā pret galdu, krēslu, kā pret kaut kādām nedzīvām lietam.”
Dzīvnieku glābēji vēlas panākt arī, lai būtu reāli sodi par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem un aizliegums turēt dzīvniekus personām, kas cietsirdīgi pret tiem izturas. Vēl viena prasība – klīniski veselu, dzīvotspējīgu mīļdzīvnieku eitanāzijas aizliegums. Tāpat biedrības norāda, ka dzīvnieku glābšana ir visas sabiedrības rūpe un vēlas, lai dzīvnieku aizsardzības organizācijas neapgrūtinātu ar nesamērīgām prasībām. Biedrības nevēlas pārpildītas patversmes, tāpēc jādomā arī par mīļdzīvnieku vairotāju un tirgotāju kontroli un mīļdzīvnieku pārprodukcijas novēršanu, radot normatīvo aktu bāzi, kas regulē dzīvnieku pavairotājus un audzētājus – neatkarīgi no tā, vai tie ir šķirnes, vai bezšķirnes dzīvnieki. “Obligāta reģistrācija un uzraudzība no Pārtikas un veterinārā dienesta puses. Tas būtu šis pirmais solis. Otrais solis ir dzīvnieku, katra dzīvnieka metiena licences saņemšana. Tad mēs skaidri zinām, vienā metienā piedzima 10 kucēni, viņi tiek reģistrēti uz audzētāja vārda. Mēs secīgi izsekojam pēc čipa numuriem no licences, kur šie dzīvnieki pēc tam nonāk. Ļoti vienkāršs mehānisms, nekāds velosipēds nav jāizgudro,” saka nodobinājuma “dzivniekupolicija.lv” valdes locekle Daina Ločmele.
Tāpat dzīvnieku glābējus satrauc saņemtie signāli, ka patversmēs mazu, jaunu dzīvnieku izmitināšanai un izbarošanai nevarēs vairs piesaistīt brīvprātīgos, atrodot tam pagaidu mājvietas. “Baroju kaķēnus ar pudelīti. Kā jums liekas, cik viens cilvēks var kaķēnus ar pudelīti izbarot vienlaicīgi? Man ir bijuši padsmit un arī deviņi kucēni, es godīgi varu pateikt, tā ir praktiski nereālā misija vienam cilvēkam. Mēs meklējam savā pagaidu māju lokā –klau, tu vari paņemt viņu pie sevis uz karantīnas laiku,” saka dzīvnieku aizsardzības biedrības “Ķepu-ķepā” vadītāja Gundega Bidere
Visi šie un citi jautājumi noveduši pie tā, ka, ja dzīvnieku aizsardzības biedrības netiks sadzirdētas, tad arī dažādo birokrātikso prasību dēļ tās būs spiestas pārtraukt pakalpojumu sniegšanu no nākamā gada. Par to jau paziņojušas divas biedrības “Ulubele” un “Ķepu-ķepā”. “Mēs izsūtīsim noteikti līdz šīsnedēļas beigām visām pašvaldībām, ar ko mums sadarbības līgumi, paziņojumus, ka šo pakalpojumu, kāds mums ir līgumos, līgumsaistībās, tādā apjomā spējam sniegt tikai līdz šī gada beigām. Ja ar janvāri, kā ir solīts jaunradē, tiks grozīti šie te noteikumi, mēs to nespējam esošā finansējuma robežās, tas nav iespējams ne finansiāli, ne arī darba ziņā,” saka biedrības “Dzīvnieku pansija “Ulubele”” vadītāja Ilze Džonsone.
#SIF_MAF2023 | Foto: Freepik; ilustratīvs
