Jelgavā aizvadīti tradicionālie piena un maizes svētki, kam šogad pirmoreiz pievienojusies arī Latvijas novadu siera dienas atzīmēšana. Statistika liecina, ka maizes patēriņš Latvijā joprojām ar katru gadu samazinās, bet vietējais siers šogad esot pirkts vairāk. Lai gan populārāko produktu izejvielas ir atkarīgas no lauksaimnieku veiksmes un šis neesot ražas gads, maizes un siera ražotāji noskaņoti cerīgi.
Tradicionālie piena un maizes svētki Jelgavā šoreiz aizvadīti lietus zīmē. Tas gan nebija aizbaidījis ne tirgotājus, ne pircējus. Smaržīgi maizes kukulīši un klinģeri uz Jelgavu savesti no visdažādākajiem novadiem. Latvijas Maiznieku biedrības statistika gan liecina, ka maizes patēriņš lēnām, bet ik gadu samazinās, un pašreiz gadā viens iedzīvotājs patērē tikai 32 kg maizes. Maizes ceptuves “Jaunkalēji” maiznieks Andrejs Broks: “Domāju, ka ēdīs arī turpmāk. Tieši īsto maizīti. To ēdīs vienmēr, bet, jā, kad atnāk kartupeļi, ēd daudz mazāk. Pavasarī ēdīs vairāk. Ziemas laikā arī rudzu maizi ēdīs vairāk. Tas viss no gada laikiem atkarīgs.”
Patēriņš gan ir tikai viena no problēmām, kas ietekmē maizes ražotājus. Neražas gads lauksaimniekiem palielinājis izmaksas un samazinājis graudu apjomu. Tomēr, kā uzsver maiznieki, maizes cepšanai miltu pietikšot, energoresursu cenu nelielais kritums ļaušot maizes cenu būtiski nepaaugstināt. “Man sieva ir maizes cepēja, bet pats esmu lauksaimnieks. Varu apgalvot, ka būs graudi, no kā arī maizi cept. Vienmēr jau dzīve piespēlē grūtības kuras pārvarēt, bet nekad jau tās grūtības nav tādas, kuras nevarētu pārvarēt,” saka z/s “Kalnāji” pārstāvis Žanis Andersons.
Šogad pirmo reiz Jelgavā atzīmēta arī Latvijas novadu siera diena. Tās centrā 50 kilogramus smagais Jāņu siera ritulis no uzņēmuma “Straupe”, kas ātri vien pazūd apmeklētāju mutēs. Kopējais vietējā siera patēriņš Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī esot nedaudz pieaudzis, tomēr ķimeņu siers savu vēsturisko popularitāti neesot atguvis. LPKS “Straupe” valdes priekšsēdētājs Imants Balodis: “Jāņu siera ražošana nav nekāda peļņas lieta. Visas izejvielas, ko izmanto Jāņu siera ražošanā, ja saskaita kopā, tad labākajā gadījumā ir pa nullēm.”
Piensaimnieku kooperatīva priekšsēdētājs ReTV skaidro, ka uzņēmuma “Straupe” rokās ir viss piena ceļš, tāpēc varot arī atbalstīt savus lauksaimniekus, bez kuriem nebūtu ne piena produktu ne siera. Balodis: “Mūsu iepirkuma cena, ko maksājam zemniekiem, ir par 30% augstāka, nekā ir vidēji Latvijā, un tas arī izsaka gala produkta izmaksas, jo galvenais ir izejvielas cena.”
“Mājās ražots siers ir ekskluzīva prece. Kā mēs parasti sakām, tāds našķītis uz maizes, nevis ikdienas, bet cenšamies turēt līdzi. Cenas mums arī pagaidām nekāpj, vēl turam,” saka mājas sierotavas “Kundziņsiers” pārstāve Sindija Kundziņa .
ReTV uzrunātie svētku apmeklētāji gan teic, ka latviešiem ierasto siera maizi centīšoties izmaksu dēļ no ēdienkartes neizmest.
Kā liecina statistika, siera imports šā gada pirmajā ceturksnī ir samazinājies par 5%, bet eksports palielinājies par 16%, tomēr – atšķirībā no citām valstīm – ikdienā joprojā daudzi iedzīvotāji vairāk skatās uz cenām, nevis ražotāju.
#SIF_MAF2023
