Pēdējo trīs gadu laikā pie sava ģimenes ārsta ne reizi nav vērsušies aptuveni 15% Latvijas iedzīvotāju. Ģimenes ārstu prakses tagad individuāli uzrunā šos pacientus, telefoniski aicinot ierasties un veikt valsts apmaksātu profilakstisko veselības pārbaudi, vakcināciju, kā arī vēža skrīningu. Kā ģimenes ārstiem veicas? Cik atsaucīgi ir pacienti?
Ģimenes ārsta Reiņa Siliņa praksē Skultes doktorātā reģistrēti 1725 pacienti. No Nacionālā veselības dienesta (NVD) saņemti dati, ka aptuveni 100 cilvēki vismaz trīs gadus nav bijuši pie sava ārsta. Siliņš stāsta, ka šos cilvēkus telefoniski uzrunā gan pats, gan arī to dara ārsta palīdze. “Diezgan daudz ir pacientu, kas ir izbraukuši, pat Meksikā, Kosterikā, Vācijā. Kur mēs viņus pat sazvanījām, caur radiem meklējām kontaktus, ne visiem kontakti ir pieejami. Bet bija daudzi, kas tomēr šogad atnākuši.”
Ārsta palīdze Jolanta Rozīte skaidro, ka visnoraidošākā attieksme ir vīriešiem. Īpaši kungi vecumā no 40 līdz 60 gadiem nelabprāt dodas pie ārsta. “Viņi uzskata, ka viņiem neko nevajag, ka viņi ir veseli, spēcīgi. Bet tā jau nav, ka pavisam atsakās un nav nekādas iniciatīvas.”
Tad nu cilvēkiem nākas rūpīgi skaidrot, kāpēc ir svarīgi regulāri veikt profilaktisko pārbaudi. Telefonsaruna ar vienu pacientu varot aizņemt pat stundu, reizēm nākas zvanīt atkārtoti. Nereti pacients piekrīt vien tikties ar ārstu, bet atsakās no piedāvātajiem bezmaksas vēža skrīningiem. Rozīte: “Cilvēki baidās saņemt sliktu rezultātu, atbildi. Tad ir teksti – es to skrīnigu iziešu; ja kaut kas ļauns, es tāpat neko nedarīšu.”
Kā uzsver ģimenes ārsts Reinis Siliņš, cilvēkiem arī pašiem aktīvāk jāuzņemas rūpes par savu veselību. Kaut reizi gadā atnākot pie ģimenes ārsta, izmērīt asinsspiedienu, pārbaudīt redzi, pārbaudīt sirdsdarbību. “To izdarot, jau ļoti liela aptvere daudz dažādām saslimšanām vai simtomiem, ko varētu atrast. Nevien tā profilakse atklās to, ko tieši meklējam, bet dažkārt netieši atklājas kādas citas pazīmes, ar ko mēs varam tālāk turpināt strādāt ar pacientu un nonākt pie viņam vēlamā rezultāta.”
NVD norāda, ka no valsts budžeta atvēlēti papildus 5,5 miljoni, lai ģimenes ārstu prakses varētu iedzīvotājus aicināt uz profilaktiskajām pārbaudēm. Katra prakse šos līdzekļus var izmantot atbilstoši savām vajadzībām, apmaksāt virsstundu darbu, algot papildus darbinieku, vai iegādāties kādus palīglīdzekļus. NVD Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītājas vietniece Jūlija Voropajeva: “NVD jūlija beigās ir atlasījis datus par pacientiem, kuri nav bijuši trīs gadus un kuriem nav sniegtas arī attālinātās konsultācijas.”
Ģimenes ārsts Reinis Siliņš gan norāda, ka nereti pēc profilaktiskās apskates pacientu nākās nosūtīt uz papildus izmeklējumiem, un šeit jau rodas problēmas. “Tās ir gan asins analīzes, kur kvotas ir beigušās jau augustā, man ir grūti piedāvāt. Protams, ka rakstām, man nešķiet pareizi, ka nevaram veikt par valsts apmaksātiem līdzekļiem. Ir apgrūtināti papildus izmeklējumi, rentgeni, sonogrāfija, pat vienkārši izmeklējumi, kur rinda.”
Mediķis tomēr uzsver, ja Nacionālais veselības dienests arī turpmāk sagatavotu sarakstus ar pacientiem, kuri ilgstoši nav bijuši pie ārsta, tas praksēs darbu krietni atvieglotu, kā arī uzlabotos slimību profilake. Dienestā gan norāda, ka vēl nepieciešams izvērtēt, cik daudz iedzīvotājus ārstu praksēm būs izdevies sasniegt un kāda ir iedzīvotāju atsaucība veikt valsts apmaksātās veselības pārbaudes.
#SIF_MAF2023 | Foto: Freepik; ilustratīvs
