Ik gadu, laikam strauji kļūstot aukstākam, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņem arvien vairāk izsaukumus, kas saistīti ar apkures ierīču izmantošanu. Ugunsgrēks var rasties, izmantojot nepiemērotu kurināmo neuzmanības, kā arī krāšņu pārkurināšanas dēļ ziemas aukstākajās dienās. “Tās problēmas, kuras mēs redzam, ir tas, ka apkures ierīces tiek pārkurinātas. Protams, sodrēju degšana dūmvados. Arī šie izsaukumi gan sākoties apkures sezonai, gan arī laikam paliekot aukstākam palielinās. Katru gadu sodrēju degšana dūmvadā ir 500 izsaukumi, kad mums ir jādodas palīgā, jo šī te degšana notiek dūmvados. Galvenais izaicinājums, ar kuru mēs saskaramies, ka cilvēkiem šķiet, ka sodrēji izdegs un viss būs kārtībā. Bet sodrēju degšana ir arī slodze dūmvadam. Līdz ar to, ja tur ir kādi defekti, plaisas, šīs dzirksteles pa plaisām var nokļūt pārsegumā, dzīvojamajā mājā, izraisot arī postošu ugunsgrēku,” norāda VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Sandra Vējiņa.
Lai rūpētos par drošību arī ziemas mēnešos, skursteņslauķis Agris Grosbergs norāda, jātīra ir ne tikai skurstenis, bet arī krāsns. Tas nodrošina arī labākus darba rezultātus, lielāku siltuma atdevi telpai. “Es uzskatu, ka krāsnij jāizkuras stunda. Tad viss notiek pareizi, kā būtu vajadzīgs. Tas ir atkarīgs no tā, cik liela krāsns ir un viss pārējais. Cik apkurītes, tik katrai sava īpašība. Teiksim, kādu malku vajadzētu kurināt. Piemēram, jaunie cilvēki podiņkrāsnis kurina kā taupības krāsniņas. Viņi neizprot to, ka izkurini, izkurinot pie lielām oglēm vai vispār, kad ogļu nav, tad aiztaisa šīberi, tad tā krāsns kā roze atveras un atdod siltumu telpai.”
Tāpat viens no drošības ieteikumiem ir arī skursteņa oderējums, kas palīdz nodrošināt pareizu skursteņa darbību. “Jāskatās, piemēram, vecajās mājās, kad liek taupības krāsniņas, tad ir noteikti jādomā par oderējumu skurstenim. Tas ir ķieģeļu mūri, vecie skursteņi. Taupības krāsniņām, centrālajām apkurēm, mazajiem kamīniņiem. Visiem prasās ievietot skurstenī oderējumus,” stāsta Agris Grosbergs.
VUGD norāda: “Šajā laikā vēl, ņemot vērā situāciju, būt apdomīgiem, nepārkurināt krāsnis un ievērot tādus elementārus ugunsdrošības noteikumus. Piemēram, pie krāsns durtiņām nelikt malkas klēpjus, sausas avīzes, skaliņus, jo maza dzirkstele, ielecot iekšā, var izraisīt postošu ugunsgrēku. Vēl, protams, dūmu detektors. Ja mājoklī būs uzstādīts dūmu detektors, pie piedūmojuma tas sāks signalizēt un cilvēkiem būs iespēja izglābties.”
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par sižeta saturu atbild SIA "VIDZEMES TV".
#SIF_MAF2023 | Foto: Freepik; ilustratīvs
