Izvērtējot pašvaldību finanšu stabilitāti, viens no svarīgākajiem kritērijiem ir uzņemto saistību apjoms un spēja bez kavējumiem apmaksāt rēķinus. Kā ReTV norādīja Finanšu ministrijā (FM), izņemot Rēzekni, citām pašvaldībām finanšu krīze nedraudot. Lai nerastos lieks kārdinājums, topošajā pašvaldību izlīdzināšanas sistēmā, iespējams, tikšot iezīmēti mērķi, kādiem finanšu saņēmēji to drīkstēs izmantot.
Šonedēļ publisko telpu sasniedza ziņa par finanšu krīzi Rēzeknē, pie kuras, pēc domes priekšsēdētāja teiktā, esot vainojama ienākumu samazināšanās un izdevumu pieaugums. Gan VARAM, gan FM norāda, ka pašvaldību budžeta plānošana, tā izlietojums, tostarp arī aizņēmumi un kredītsaistību segšana, ir pašvaldības atbildība. Viens no indikatoriem, kas norāda uz finanšu stabilitāti, ir tā saucamais kredītportfelis, kas uzskatāms par pašvaldību saistību novērtējumu. FM pārstāve Baiba Tisenkopfa: “Ja šis saistību procents pārsniedz 20% robežu, tad pašvaldībai jau tas ir signāls, ka pašvaldībai uzņemties jauna galvojuma saistības nav iespējams, pašvaldībai ļoti pārdomāti jāsāk skatīties uz savu investīciju programmu.”
Izvērtējot pašvaldību finanšu stabilitāti, ne mazāk svarīga ir arī spēja bez kavējumiem veikt visus nepieciešamos maksājumus. Tisenkopfa: “Rēzeknē ir pāri 20%. Ja mēs paskatāmies uz pašvaldībām kopumā, arī Alūksnē nākamajā un aiznākamajā gadā šis kedītportfeļa procents pārsniegs 20%, bet Alūksne spēj norēķināties par savām saistībām un nekavē maksājumus. Salīdzinājumā ar Rēzekni tur finanšu situācija ir stabila.”
Citās pašvaldībās uzņemtās saistības esot krietni mazākas. Jelgavas valstspilsētas vadība ReTV stāsta, ka pašlaik kredītsaistības esot 10, 29%, bet nākamgad tās palielināšoties līdz 14%. Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne: “Te ir prioritārās vajadzības, un Jelgavas valstspilsētai tās ir trīs. Pirmkārt, prioritāra ir izglītība, jo izglītības kvalitāte un infrastruktūra ir primārā nepieciešamība. Otrā ir sociālie pakalpojumi un sociālais nodrošinājums, trešais ir attīstības projekti infrastruktūrā. Tie ir gan pilsētvides, gan uzņēmējdarbības attīstībai. No šiem tad mēs arī skatāmies un izvērtējam nepieciešamo pojektu.”
Kā skaidro Vectirāne, vasarā ieņēmumi pašvaldībā esot samazinājušies, bet tāda situācija esot katru vasaru. Tāpēc kopumā varot teikt, ka ieņēmumi ir stabili. Stundā “x”, viņasprāt, jebkurai pašvaldībai pirmkārt būtu jāatsakās no brīvprātīgajām iniciatīvām. Blakus esošā Jelgavas novada priekšsēdētāja vietniece telefonsarunā ReTV skaidro, ka pie finanšu situācijas pasliktināšanās pirmkārt neuzsāktu jaunu projektu īstenošanu, bet noteikti censtos pabeigt iesāktos. Pašvaldības pārraugošā ministrija uzsver, ka, plānojot izdevumus, būtiski ir nepārcensties ar politiskā kapitāla vairošanu, īpaši pašvaldībās, kas ir finanšu līdzekļu saņēmējas no izlīdzināšanas fonda. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Aivars Draudiņš: “Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā donori faktiski ir tikai Pierīgas pašvaldības, tad iznāk tāda situācija. Iedzīvotāju skaits pieaug, ar dažādu dinamiku dažādās pašvaldībās, bet pieaug, un šis pašvaldības daudzos gadījumos nevar atļauties kaut kādas lietas, kas nodrošina pamatfunkcijas. Piemēram, uzcelt jaunu skolu vai bērnudārzu, nemaz nerunājot par baseiniem un SPA centriem. Savukārt pašvaldības, kas ir finanšu saņemējas, kā mēs redzam, atļaujas šīs lietas.”
Pašreiz tiekot izstrādāta jauna finanšu izlīdzināšanas sistēma. Kā norāda VARAM, iespējams, ka turpmāk finanšu saņēmējiem būs noteikti mērķi, kādiem šo naudu drīkstēs izlietot.
#SIF_MAF2023 | Foto: Freepik; ilustratīvs
