Pieaugot degvielas cenām, gandrīz katrs ir aizdomājies, kā ikdienā samazināt degvielas patēriņu. Visvienkāršākais ir neizmantot automašīnu ikdienā tik daudz, cik ierasts. Bet var arī mēģināt braukt ekonomiskāk. Kas tad īsti ir ekonomiska braukšana? Nespiest gāzes pedāli grīdā līdz galam? Vai arī jāzina par vēl kādām braukšanas niansēm?

Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks skaidro, ka ekonomiska braukšana ir arī droša braukšana. “Ja mēs nerunājam par tehnisku auto vadītspēju, pareizi bremzēt, stūrēt un tamlīdzīgi, tad pati domāšana pie stūres, ekonomiskā un drošā braukšanā ir ļoti līdzīgas.”

Jānis Vanks vēl papildus ieskicē, ko nozīmē ekonomiska braukšana. “Patiesībā ekonomiska braukšana ir informācijas ievākšana no tā, kas mums notiek apkārt automobilim. Galvenokārt priekšā. Situāciju paredzēšana uz priekšu un attiecīga rīkošanās pēc situācijas, kas mums priekšā notiek, kas ir līdzīgi kā drošā braukšanā. Mēs vācam informāciju, paredzam darbības uz priekšu un rīkojamies.”

Pirms pāris gadiem Igaunijā bija kāds pētījums, kurā tika salīdzināti ekonomiskas braukšanas kritēriji Igaunijā un Latvijā. Secināts, ka kaimiņvalstī lielāks autovadītāju skaits izvēlas braukt ekonomiski. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka Igaunijā jau varākus gadus atpakaļ savu satiksmes drošības uzraudzību iekārtoja citādāk, nekā tas ir pie mums.

Drošas braukšanas skolas direktors sniedz ieskatu, kas ir mazie mājasdarbi, ko izdarīt, lai mūsu brauciens būtu ekonomiskāks. “Ir jāzina savs auto, ir jāsaprot – ne visiem riepu izmēriem ir vienāds spiediens riepās. Tas, ka tagad – beidzamos gadus – ir Eiropas regula, ka jaunajiem auto ir jābūt aprīkotiem ar riepu spiediena sensoriem. Lai zinātu, vai kāds ritenis ir nolaidis gaisu, vai ir kādas nobīdes no normas. Tie arī var būt nenoregulēti uz pareizo spiedienu.”

Šobrīd atrodamies pārejā starp diviem gadalaikiem. Ziema pamazām atkāpjas un tuvojas pavasaris. Tas ir laiks, kad vajadzētu sekot līdz gaisa spiedienam riepās. Tie var mainīties atkarībā no gaisa temperatūras. Jāatceras, ja riepa būs piepumpēta par daudz, tā sāks ātrāk dilt. Nepieciešams atrast vidusceļu, lai ekonomētu degvielu nebūtu nepieciešams iztērēt ietaupītos līdzekļus uz riepām.

Dažkārt no cilvēkiem ir dzirdēts, ka pēc ziemas sezonas, ja riepa ir jau nobraukta tik daudz, ka nākamajā ziemas sezonā tā nebūs izmantojama, autovadītāji izvēlas ar šo pašu riepu komplektu doties ceļā arī vasarā. Jānis Vanks neuzskata, ka tas būtu pats prātīgākais, ko varētu darīt. “Ideja ekonomiski liekas interesanta, bet jāņem vērā tas, ka ziemas riepām ir cits gumijas satāvs, karstai vasaras dienai tas neder. Tas var nebūt tik efektīvs, kā atbilstošam gadalaikam lietot atbilstošu riepu. Otrs ir tas, ka riepa bieži vien būs tā, kas ietekmē degvielas patēriņu – degvielas patēriņš ir lielāks.”

Vēl kāda lieta, ko darīt, lai degvielas patēriņš nebūtu tik liels, – automašīnas riteņu savirze. Latvijas ceļu kvalitāte ir tāda, kā ir. Bedres, nelīdzenumi ietekmē automobiļa balstiekārtu. Arī to, vai automašīnsas riteņi stāv ģeometriski pareizi pret automašīnu. Ja ir kāda nobīde no normas, tā var pasliktināt auto riti, kas arī var patērēt papildus degvielu. Visticamākais gan, ka riteņu savirzi nāksies uzticēt kādam meistaram servisā.

Sava brauciena laikā pievēršam uzmanību tam, kādas papildus funkcijas savā automašīnā izmantojam. Iespējams, ka tas ir gaisa kondicionieris, kurš arī tērē degvielu. Gaisa kondicionēšana patērē jaudu, tādējādi arī degvielu, īpaši, ja braucat pa pilsētu ar nelielu ātrumu. Braucot ar lielāku ātrumu, gaisa kondicioniera ietekme uz degvielas patēriņu ir mazāka.