Valmieras teātra pagaidu mājvietā “Kurtuvē” ceturtdienas vakarā pulcējās teātra saime, lai ar muzikālu uzvedumu “One Hundred” jeb “Viens simts” atzīmētu teātra simtgadi. Svētku reizē sveica arī aizvadītās sezonas teātra izcilākos māksliniekus un labāko izrādi skatītāju vērtējumā.
Valmierā 1923. gada 25. novembrī teātris ar Valmieras dramatiskā teātra nosaukumu ver priekškaru, izrādot Ādolfa Alunāna “Kas tie tādi, kas dziedāja”. Ar šo iestudējumu pirms simts gadiem Valmierā aizsākās profesionālā teātra vēsture, lai gan jau pirms tam pilsētā darbojās teātra mākslas aktīvisti un tapa izrādes. Kā tas viss turpinājās un ir attīstījies līdz mūsdienām, sīki un smalki atklāj ceļojošo aktieru trupa “de Woldemar Drama Company” izrādē “One hundred”. Tas ir Aigara Apiņa un jauno teātra aktieru veidots iestudējums par godu teātra simtgadei. “Mēs to visu kopā šķetinājām, analizējām, līmējām kopā, mēģinājām veidot hronoloģiju, dramaturģiju, salikt to, lai nav tikai pliki fakti, bet lai ir baudāmi un nav sajūtas, ka tu klausies kādu telefongrāmatu vai vēstures grāmatu,” saka Valmieras teātra aktieri Krišjānis Strods un Ieva Estere Barkāne.
Iestudējums jo īpaši aizkustināja Valmieras teātra vecmeistarus. Aktieri Rihards Rudāks un Skaidrīte Putniņa vērtē, ka jauno aktieru spilgtais sniegums ir apliecinājums teātra mūžīgai jaunībai. Rudāks: “Tas ir dzīvs organisms, ar sirdi, galvu, kājām un rokām. Teātris jau nodarbojas ar cilvēka pētīšanu, viņa pārbaudīšanu, kā viņš atsaucas pret pasaules notikumiem.”
Putniņa: “Man teātris ir mūžīga kaislība pret teātri. Vai vairāk nekā 50 gadu garumā tā ir kaislība, kura nepāriet.”
Savukārt režisorei Mārai Ķimelei, kura Valmierā radījusi daudzus spilgtus iestudējumus, redzētā jubilejas izrāde mudina atcerēties, cik dzīvīgs un neiedomājami sirsnīgs vienmēr bijis Valmieras teātra kolektīvs. Šim viedoklim pievienojas arī aktieris un režisors Edmunds Freibergs, kurš karjeru sācis tieši Valmieras teātrī. “Pie Māras nospēlēju savu pirmo lomu Gogoļa “Precībās”, es esmu Mārai visu mūžu par šo lomu pateicīgs un par to skolu, ko saņēmu.”
Ķimele: “Ar pirmo Valmieras kursu bija tāda milzīga jauda, tas bija Vilims, Ramute un Johansons, toreiz vēl bija Karpačs un Pabērza, viņiem vēl pievienojās Dace Everss. No otrā kursa Valmieras teātrī ir maz palikuši.. Bet šis ir atkal jaudīgs, kur jūt, ka ir kolektīvs un ka ienāk jaunas asinis.”
Savukārt teātra direktore Evita Ašeradena uzsver, lai gan teātrim šo simtgadu laikā vairākkārt nācies atrasties uz koferiem un savā ziņā tā tas ir arī aizvien, jo turpinās teātra ēkas rekonstrukcija, kolektīvs aizvien ir spējis visas grūtības kopīgi pārvarēt. “Valmieras teātris vienmēr ir bijis atšķirīgs savās izpausmēs. Mēs varam iestudēt gan “Jāzeps un viņa brāļi”, gan “Manas domas grib ar mani sarunāties”, kas ir bērnu izrāde. Mums ir Valmieras vasaras teātra festivāls, mēs spēlējam gan Valmierā, gan arī ārpus tās.”
Līdz ar simtgades svinībām teātra saime sveica arī aizvadītās sezonas labākos māksliniekus. Kolēģi par aizvadītās sezonas gada aktrisi atzina Ievu Estere Barkāni un Diānu Kristu Stafecku, bet kungu kategorijā apbalvojumu saņēma Aksels Aizkalns un Sandis Runga. Savukārt Gada izrādes godu skatītāji piešķīruši Elmāra Senkova iestudējumam “Nelabie. Pēc Dostojevska”, kas teju kā saņēma arī Spēlmaņu nakts balvu.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA".
Foto: Matīss Markovskis | Valmieras teātra "Facebook"
