Ir pagājušas divas nedēļas, kopš aizvadījām Dziesmu svētku tradīcijas 150. jubileju. Šogad svētki pulcēja vairāk nekā 40 tūkstošus dalībnieku. Apkopojot informāciju par dalībniekiem, secināts, ka viskuplāk svētkos piedalījušies jaunieši un vidējā paaudze. Bet jautājums par to, vai tikpat kuplā skaitā svētki dalībniekus pulcēs pēc desmit, divdesmit un simt gadiem, joprojām aktuāls.  

Teju katrs piektais šī gada Dziesmu un deju svēktu dalībnieks bijis nepilngadīgais vecumā no 16 līdz 17 gadiem. Svētku organizatori Latvijas Nacionālais kultūras centrā ReTV norāda, ka šāda statistika skaidrojama ar lēmumu noslēguma koncertos integrēt jauniešus, kuriem kovida pandēmijas dēļ bija liegta iespēja piedalīties skolēnu Dziesmu un deju svēktos. XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku komunikācijas vadītāja Inga Vasiļjeva: “Ir ļoti būtiski, lai jaunieši vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kuriem bija jāpiedalās pirms šiem kovidlaika, svētkiem, lai pārtraukums nav 10 gadi, lai viņi sajūt estrādi un atgriežas arī nākamajos Dziesmu svētkos.”

Viskuplāk jaunieši koru un deju rindās pārstāvējuši Rīgu, Vidzemi un Kurzemi. Vasiļjeva: “Savukārt no Latgales puses nāk ļoti daudz jaunu cilvēku, jauniešu un arī bērnu tieši tādā folkloras, tautas mūzikas žanrā, jo, kā mēs zinām, Latgalē tas ir ļoti, ļoti aktīvi attīstīts žanrs.”

Vai arī iepriekšējos svēktos jauniešu dalība bijusi tikpat kupla, precīzas atbildes nav, jo tikai šogad svētku dalībnieku reģistrācijai izmantota sistēma, kas lauj organizatoriem detalizēti analizēt datus. Atbildot uz jautājumu, vai arī nākotnē Dziesmu un deju svētki pulcēs tūkstošus, noskaņojums ir optimistisks. Kā liecina statistika, vidējais svētku dalībnieka vecums ir 42 gadi, kas arī esot laiks, kad liela daļa atgriežas amatiermākslas kolektīvu rindās. Vasiļjeva: “Mēs arī redzam pēc vecuma grupām, kad ir lielākā aktivitāte. Šajos 16, 17, 18 līdz 25 gadiem. Tad ir kritums. Tad sākas tāda lielāka aktivitāte, cilvēkiem sākot no 39 gadiem līdz 49 gadiem. Tā atkal ir nākamā lielākā grupa. Un te varbūt var redzēt tādu normālu cilvēka dzīves ciklu, šis te jaunības laiks, sākas ģimene, karjera. Vairāk laika jāvelta tam. Un tad ap gadiem 40 atkal cilvēks atgriežas interešu, savu hobiju līmenī.”

Lai ar statistika iezīmē pozitīvu tendenci, ikdienā joprojām pastāv izaicinājumi, kā saglabāt tradīciju, piesaistīt gados jaunākus dalībniekus, jo īpaši koros. Vasiļjeva: “Teiksim tā, daudzuma ziņā skolēnu svētkos noteikti un pieaugušo svētkos arīdzan iezīmējas tendence, ka dejotāju ir vairāk nekā koristu. Koris prasa iemācīties notis, iemācīties kopdziedāšanu, kas nav tik vienkārša. Savukārt deju nozare ir fiziskāka, ritmiskāka, ir cits azarts, cits laikmeta ritms iekšā.”

Savukārt šī gada svētkos starp 40 tūkstošiem dalībnieku seši bijuši viscienījamākā vecuma – 94 un vairāk gadi –, kuri svētkos piedalījās gan kā koru dalībnieki, gan dejotāji, pārstāvēja lietiškās mākslas studiju.  

#SIF_MAF2023