Matīšu brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda ir viena no tām komandām, kura var lepoties ne vien ar savu ilggadīgo vēsturi, bet arī to, ka ir savas telpas, tehnika un pašvaldības atbalsts. “Šo mašīnu mēs ieguvām pagājušajā gadā, iepriekšējā bija veca. Novads iegādājās jaunu. Šī ir nākusi no Vācijas,” stāsta Matīšu brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas priekšnieks Dzintars Robulis.

Valmieras novadā brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas ir saglabātas arī citos pagastos. “Bijušajā Valmieras rajonā netika nolikvidēti brīvprātīgie, tad attiecīgi arī katrā ciematā ir komanda, kas ir spējīga izbraukt. Cenšamies katru izsaukumu izbraukt, pagājušajā gadā mums bija pāri par 40 izsaukumiem.”

Latvijā šobrīd ir vairāk kā 80 brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas vai biedrības, bet ir novadi, kur vairs to nav. Ja ir, tad brīvprātīgo kustība balstās tikai pašu entuziasmā. Dzintars Robulis, kurš regulāri ved palīdzību uz Ukrainu, stāsta, ka arī tur savulaik daudzviet šīs komandas tika likvidētas, taču karš viesa savas korekcijas. “Vienā daļā reģionu viņi bija nolikvidējušies, tagad arī atjauno atpakaļ, jo tie attālumi, teiksim, Ļvivas apgabalā ir 30-35 kilometri no daļas līdz daļai, tad pa starpu ir kādi četri ciematiņi, kur ir brīvprātīgie, kas spēj ātrāk reaģēt. Viņiem ir sakārtots tā, ka valsts dienests apmāca brīvprātīgos, arī pašvaldība daudz palīdz.”

To, ka brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbs ir nozīmīgs, vēl jo vairāk nopietna apdraudējuma brīdī, uzsver arī Saeimas deputāts, kādreizējais valsts dienesta Vidzemes brigādes komandieris Jānis Skrastiņš. Viņš atzīst, ka arī ikdienas situācijās brīvprātīgo loma ir būtiska, kaut vai atbrīvojot ceļu no vēja gāztajiem kokiem. “Es īsti nezinu nevienu Eiropā attīstītu valsti, kur tikai valsts dienests nosegtu visu. To arī finansiāli neviens nespēj izdarīt. Brīvprātīgo ugunsdzēsēju loma ir ļoti liela, tā netiek izmantota pat 40 procentu apjomā, kā vajadzētu būt.”

Šobrīd, kā stāsta Skrastiņš, tiek izstrādāts “Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums”, kas viesīs lielāku lomu arī brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem. “Tas ir izveidots pilnībā no jauna, tajā ir jaunas lietas, tai skaitā tur ir arī sadaļa, kas attiecas arī uz brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustību, ir paredzēts arī finansējums, sākot ar nākamo gadu, un arī sadarbības lietu kārtība. Viens ir pārklājums, ja Vidzemē, salīdzinot ar pārējo Latviju, ir diezgan labi, tad Latgales pusē ir vietas, kur ir diezgan vāji. Šobrīd ir svarīgi uzlikt uz kartes, kur mums atrodas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un kur viņš arī atradīsies. Atbilstoši izbraukumu attālumiem ir jāsaprot, kur vairāk stiprinām, kur jau ir brīvprātīgie.”

Viens no novadiem, kur šobrīd nav brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas, ir Alūksnes novads, kur gan vērtē, ka tās atjaunot būs problemātiski. “Es nedomāju, ka tuvākā vai tālākā nākotnē viņi tāpat brīvprātīgā formā varētu izveidoties, protams, ja piešķirs kādu finansējumu, tad noteikti cilvēkus tas motivēs iesaistīties, bet savukārt, ja ir finansējums, tad es ieteiktu stiprināt to pašu mūsu depo, kas jau ir, palielināt amata vietu skaitu, maiņu skaitu, un viņi veiksmīgi tiks galā,” savu viedokli izsaka Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers.

Brīvprātīgie ugunsdzēsēji atzīst, ka, stiprinot šo kustību, X stundā viņu palīdzība tomēr būs svarīga, par to ir pārliecināts arī Dzintars Robulis. “Cilvēku koordinēšana, ja kaut kas notiek, jo nekad liekas rokas tad nav, kurš labāk zinās savu ciematu, ja ne mēs paši kā brīvprātīgie ugunsdzēsēji – gan tās pašas ūdens ņemšanas vietas, gan ceļus.”

Šobrīd tiek gaidīts jaunais likums, kurā, kā vērtē paši brīvprātīgie ugunsdzēsēji, pirmoreiz ir iekļauts brīvprātīgo komandu darbs.