Patversmē “Ulubele” tika atvesti 40 suņi no Ukrainas. Tagad palikuši tikai divi, arī aktīvais Nauris. Suni gan atveda ar ievainojumiem un smagām brūcēm, taču tagad viņš ir izveseļojies un gatavs satikt savu jauno saimnieku.
“Tad, kad viņš bija beidzot izveseļojies, atkopies, viņš parādīja savu brīnišķīgo raksturu, jo ir vissmaidīgākais suns pasaulē. Ārkārtīgi enerģisks, ārkārtīgi aktīvs, nenormāli mīl cilvēkus. Viņš būtu gatavs visu laiku būt kopā,” saka dzīvnieku patversmes “Ulubele” pārstāve Diāna Elekse.
Nauris ir tikai viens no daudzajiem dzīvniekiem patversmē. Patversmes “Ulubele” pārstāve stāsta, ka katru dienu patversmē ir vairāk nekā 500 dzīvnieku. Tāpat arī dzīvnieku patversmē “Mežavairogi” stāsta, ka situācija ir līdzīga. Turklāt arī kucēnu un mazu kaķēnu ir arvien vairāk. Elekse: “Ja pirms gada mēs teicām, ka mūs biedē situācija, ka dzīvnieku skaits pieaug patversmēs. Tad šobrīd ir pagājis gads, diemžēl nevaram teikt, ka būtu kādi uzlabojumi. Ir vēl trakāk, jo ļoti daudz dzīvnieku nāk klāt, daudz mazāk cilvēki ir gatavi vest mājās, adoptēt.”
Dzīvnieku patversmes “Mežavairogi” vadītāja Danuta Priede: “Pat kucēni šobrīd patversmē ir. Un nav tā, ka pēc viņiem stāv rindas, un tas ir laikam tas skumjākais.”
Šobrīd patversmes aktīvi apmeklē skolēnu ekskursiju grupas. Un reizēm tieši skolēni ir tie, kas mudinājuši vecākus adoptēt dzīvniekus. Tomēr, lai gan šobrīd adoptācijas vēl esot, tuvojoties ziemai, tās sarūk. Priede: “Parasti ir tā, ka septembrī, oktobrī adopcija ir daudz lielāka, nekā, teiksim, ir jūnijā. Bet atkal novembris, decembris noteikti būs tāds klusums vairāk. Jo decembrī, gatavojoties gadu mijai, cilvēki rēķina savas finanses. Un katra mājdzīvnieka ieiešana ģimenē ir izdevumi.”
Tāpat arī darbs patversmēs ziemas mēnešos ir krietni grūtāks nekā vasaras sezonā. Dzīvniekiem ir vairāk vajadzību, kas ir jānodrošina. Līdz ar to vajadzīgs lielāks brīvprātīgo skaits. Elekse: “Ziema vienmēr ir tāds lielais izaicinājums un lielais nezināmais. Jo mēs nezinām, kādi būs šogad elektrības tarifi, kādi būs elektrības rēķini. Mēs, protams, nezinām, cik auksts vai silts būs laiks. Cik daudz kurināmā būs nepieciešams. Bet tas viss mums ir jāsagatavo, jāsagādā. Protams, arī salmi būdām, jo lielākā daļa suņu dzīvo mums ārā.”
“Ziemā apkopt dzīvniekus ir grūtāk, ja ir lieli mīnusi vai pastaigas, daudz vairāk jādomā par suņu dzirdināšanu,” uzsver Priede.
Patversmes aicina cilvēkus ziedot barību, segas, salmus, naudu un citas noderīgas lietas dzīvniekiem. Tomēr vislielākā vērtība esot kopā pavadītais laiks ar dzīvniekiem.
#SIF_MAF2023
