Alūksnietis Kristaps Upmanis jau kopš bērnības aizraujas ar ķimerēšanos garāžā un dažādu lietu izgatavošanu. Viņš stāsta, ka ilgu laiku atlicis sava personīgā velo iegādi, līdz brīdim, kad nonācis pie domas – ja nevar nopirkt, tad var vismaz uztaisīt. “Internetā sāku meklēt kaut ko par riteņu lietām, bet nonācu pie tā, ka negribas standarta lietas. Man gribas kaut ko tādu, kas izceļas, kas ir citādāks, kas nevienam nav. Un tad arī domāju - kāpēc ne, jāpamēģina. Ja jau esmu uzbūvējis blakus vāģus, kāpēc nevarētu uzbūvēt riteņus?” 

Kristaps stāsta, ka viss sākas ar dažādiem zīmējumiem un idejas uzlikšanas uz papīra. Bet pēc tam pats mēģina tās realizēt dzīvē. “Pirmais ričuks sanāca šķībs, greizs, nepareizs. Tad es sapratu - nē, nav jēgas to labot. Vieglāk ir uztaisīt no jauna. Es sapratu, kur esmu kļūdījies, ko es esmu izdarījis nepareizi, tad arī ņēmu un taisīju visu no jauna.” Pirmais velosipēds Kristapam ir īpašs, to viņš izgatavojis pats sev. Protams, šobrīd garāžā blakus stāv vēl divi citi, tos viņš gatavs arī pārdot, ja kādam ir tāda interese.

Ja runājam par braukšanu ar šiem spēkratiem, tas ir pavisam citādāk. Šeit pedāļi ir nobīdīti vairāk uz priekšu. Sajūta kā sēžot dīvānā. Lai to panāktu, viss tiek iepriekš izmēģināts un izmērīts. Kristaps rāda, kā tad tas notiek: “Mājās bija nevajadzīgs velo trenažieris, kuru es pārbūvēju tā, lai tas būtu lietderīgāks man un dotu kaut kādu labumu. Tagad viņam stūre griežas uz priekšu un atpakaļ. Sēdeklis ceļas uz augšu, bīdās uz leju, uz priekšu un atpakaļ. Tātad, uzsēžoties uz tā, iespējams visu pielāgot. Cilvēks atnāk izmēģina sev ērtāko sēdpozīciju, es visu samēru, tad pēc šiem izmēriem uzbūvēju velosipēdu.”

Līdz šim jau tapuši vairāki velosipēdi, tai skaitā bērnu velosipēdi, ko Kristaps dēvē par kabijiem. To, cik ilgs laiks nepieciešams, lai šādu ekskluzīvu braucamrīku uzbūvētu, Kristaps precīzi pateikt nevar. Tā ir viņa sirdslieta un laiks šeit netiek skaitīts. Bet, ja runājam par nākotni, Kristapam jau idejas ir. “Ziemā bija ģimenes pieaugums, tagad laiku vajag nedaudz vairāk veltīt citām lietām. Un jāsāk domāt par velosipēdu, ar kuru varētu doties ģimeniskos izbraucienos. Tā, lai varētu mazo ņemt līdzi un droši viņu vadāt. Bet arī - nevis vienkārši ielikt velokrēsliņā, bet kaut ko jau tādu, uz ko arī cilvēki atskatīsies un kas būs citādāks pret to ikdienišķo.”

Ar Kristapa izgatavotajiem ekskluzīvajiem braucamrīkiem esot izbraucam teju jebkurš ceļš. Galvenais neliegt sev šo velo prieku un doties, kur sirds kāro. 

#SIF_MAF2023