Alūksnes stacijā aizvadīti dubultsvētki – Gulbenes-Alūksnes bānītim 120 un Alūksnes bānīša stacijai jau 5. jubileja. Par godu tām, 1. un 2. spetembrī bānīša zemē norisinājās plašas svinības. Svētku programma bija no Gulbenes līdz Alūksnei, bet Alūksnē 1. septembra vakars tika īpaši veltīts Alūksnes bānīša stacijas piecgadei. Svētku koncertā izskanēja īpaši sagatavota koncertprogramma, piektdienas vakaram neraksturīgi, stacijā piestāja tvaika lokomotīve Ferdinands, apmeklētājiem bija iespēja aplūkot arī citu retro lokomotīvi un retro auto, kā arī daudz ko citu.
Svētku gaviļniece Alūksnes bānīša stacija un tās ekspozīcija apmeklētājiem pieejama ikdienas. Jāteic, ka šo piecu gadu laikā tajā pieejamas jau divas stāstu sēriju – vasaras stāsti un ziemas stāsti. Dace Bumbiere Augule, Alūksnes bānīša stacijas vadītāja: “Ekspozīcijas stāsti ir ļoti dažādi, bet pārsvarā par to, ko katram nozīmē vilciens. Kāds ir strādājis pirmo reizi vilcienā uz dzelzceļa, cits pirmo reizi ir braucis ar vilcienu. Ir stāsti par to, ka kāds ir pirmo reizi skūpstījies vilcienā, ir stāti par to, ko tas nozīmē vietējai kopienai, ko tas nozīmē dzelzceļniekiem un cilvēkiem, kas šeit dzīvo. Un stāsti ir ne tikai lokāli par Alūksni, bet tiešām par dzelzceļa līniju, par Gulbeni, Alūksni, par 10 pieturvietām.”
Un tā, gadiem ejot, vēl aizvien šis kultūras mantojums tiek dokumentēts, pierakstīts. Materiāla ir kļuvis tik daudz, ka bez tā, ka ir pieejama ekspozīcija, svētku reizei par godu tapis īpašs izdevums “Bagāžas šķūņa stāsti”. Tajā iespējams uzzināt par Alūksnes bānīša stacijā pieejamo ekspozīciju un tās izveidi. Tajā apkopoti kvartāla iedzīvotāju stāsti, kas ir saradušies šeit, izauguši šeit vai attīstījušies kopā ar bagāžas šķūni. Protams, vesela sadaļa veltīta pašam bānītim un tā 120 gadiem. Bet, kas interesanti, žurnālā lasāma ne tikai pagātne un šodiena, bet ir ieskats arī nākotnē, kuru vizualizējuši Alūksnes mākslas skolas jaunieši.
Izdevuma ”Bagāžas šķūņa stāsti” redaktore Anda Pūce arī atminas, ka piedāvājumam piedalīties šajā projektā piekritusi bez domāšanas. “Tas bija tik traki, ka es uzreiz sacīju – jā.” Un tas tamdēļ, ka līdz šim izdevuma redaktore nekad nebija viesojusies Alūksnē un tikpat kā neko nezināja par bānīti. “Es iepazinu pilnīgi jaunu vietu. pavadīju šeit savas brīvās atvaļinājuma dienas. Piekrītot šim projektam, nebiju gaidījusi, ka sastapšu tik ļoti daudz mīlestības pret bānīti. Un tas mani pārsteidza visvairāk un deva visvairāk enerģijas šajā projektā, jo visi cilvēki, ko mēs uzrunājām – autori, fotogrāfi, kvartāla kaimiņi –, bija ļoti, ļoti atsaucīgi. Viņi visi ar prieku stāstīja savus stāstus, un tas padarīja šo projektu tik ļoti foršu, vieglu, līdz ar to jūs esat ieguvuši sev vēl vienu Alūksnes fanu,” saka Anda Pūce, izdevuma ”Bagāžas šķūņa stāsti” redaktore.
Kad Ferdinands stacijā sagaidīts, ekspozīcija un svētku izdevums apskatīts un pateicības vārdi pasacīti, tad uz skatuves ar īpašu koncertprogrammu kāpa diksilends Sapņu komanda. “Pārsteidzoši daudz ir džeza tēmas, kas veltītas vilcienam, bānītim, respektīvi, lokomotīvēm. Domāju, tas izskaidrojums ir tāpēc, ka džezs ir ritmiska mūzika. Tā ir pulsējoša, protams, lokomotīve arī ir pulsējoša, it īpaši svinga ērā 20., 30. gados, kad bija arī tvaika lokomotīves. Tas tā diezgan labi līmējās kopā. Kad mums nāca šis piedāvājums, tas mums bija tāds labs iemesls izveidot šo programmu,” saka Indriķis Veitners, Diksilenda “Sapņu komandas” vadītājs, klarnetists.
Vakara izskaņā lokomotīve Ferdinands atgriezās savās mājās Gulbenē, lai jau nākamajā dienā turpinātu svētku svinības. Jo šie svētki ir gada lielākais un gaidītākais notikums bānīša zemē.
#SIF_MAF2023
