Alūksnes ezers ir bagāts ar zivīm, bet, nenoliedzami, tā galvenā delikatese ir zutis. Kad Alūksnes ezerā tika ielaisti pirmie zuši, to šobrīd precīzi pateikt nevar, taču laika gaitā tie ir kļuvuši par ezera atpazīstamības zīmi.
“Tur jau ir Alūksnes ezers, šis ir tas upes kanāls, pa kurieni zutis, izejot no ezera, veic savus pirmos 100-200 metrus,” aģentūras „ALJA”, kas ir ezera apsaimniekotāja, direktors Māris Lietuvietis aicina apskatīt nelielu ēku Alūksnes ezera krastā, kas tad ir zušu tacis. “Te ir slūžas, ar kurām regulē ūdens līmeni, pie ūdens līmeņa regulēšanas arī zuši nāk iekšā, krīt iekšā, tur lejā, tas saucas tacis, varam redzēt, kas ir pagājušajā naktī ienācis.”
Bet ir viens “bet”, Alūksnes ezerā zuši dabiskā ceļā nevairojas un arī nokļūt līdz dabiskajai nārsta vietai Sargasu jūrā, pat gribēdami, kā stāsta Māris Lietuvietis, viņi nevarētu, jo ceļā ir daudz šķēršļu. “Alūksnes ezerā viņi no jūras atpakaļ šeit netiek, daudz šķēršļu ir, hidroelektrostacijas un dažādi citādi dambji no Daugavas baseina, tāpēc šeit, Alūksnes augstienē, viņi vienmēr ir laisti mākslīgi. Zuši, kas tagad mums nāk, ir vēsturiski sen laisti.”
80-90-tajos gados, arī vēl ne tik sen, Alūksnes ezerā zušu krājumus pašvaldība papildināja ielaižot mazuļus, taču tagad tos pavairot mākslīgi ir problemātiski, jo to, kā stāsta Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers, ierobežo Eiropas Savienības regula. “Jau sen zutis ir bijis un kalpojis kā valūta alūksniešiem, tad, kad alūksnieši brauc kaut kur ciemos, tad līdzi ņem zuti, jo tam ir vērtība. Uz šo brīdi ir pieņemta Eiropas regula par to, ka nedrīkst izmantot publisko finansējumu mākslīgam procesam, respektīvi, mākslīgi pavairot Alūksnes ezerā, pēc tam veikt rūpniecisko zveju, ko mēs visi arī ļoti labi saprotam. Tā kā tam ir bagāta vēsture, kā jau minēju, viņš mums ir valūta, brends, tad mēs, pašvaldība, šobrīd cīnāmies par to, lai tas taptu par mūsu novada nacionālo produktu.”
Tāpēc arī tagad ir iecere, ka Alūksnes ezera zušus varētu iekļaut Eiropas savienības Aizsargāto produktu reģistrā. “Es pie tā ļoti daudz pats personīgi strādāju, pie tiem papīriem, šobrīd tas viss ir procesā, mēs to gribam, bet ir liels ceļš vēl ejams,” stāsta SIA „ND Zutis” saimnieks Nauris Drelnieks.
Nauris Drelnieks ir vienīgais Alūksnes ezera zušu zvejnieks, kurš šīs tiesības ir ieguvis pašvaldības izsludinātā konkursa kārtībā. Un, protams, arī viņš ir ieinteresēts, lai Alūksnes ezerā zuši būtu arī nākotnē. “Kā saka, mēs to zuti gribam paturēt ilgtermiņā, lai būtu pieejams arī pēc desmit gadiem.”
Aģentūras „ALJA” direktors Māris Lietuvietis atzīst, ka šobrīd ir jāmeklē dažādi ceļi, kā varētu Alūksnes ezera zuti saglabāt, un šis ir viens, kas varētu palīdzēt. “Tas ir pieteikums Eiropas Savienībai, ko izskata Briselē, un tad mēs ceram ar saņemtajiem atzinumiem no Eiropas virzīties arī uz Zemkopības ministriju un risināt šo jautājumu, meklēt kādus ceļus, kā varētu to zuti atgriezt un lai viņš nepazūd.”
Jāpiebilst, ka Eiropas Aizsargāto produktu nosaukumu reģistrā ir jau iekļauti Latvijas pelēkie zirņi, salinātā rudzu rupjmaize, Rucavas baltais sviests, sklandarausis, Jāņu siers un arī ir Carnikavas un Salacgrīvas nēģi.
