Normas, kas paredz aizliegumu audzēt un turēt dzīvniekus tikai kažokādu ieguvei, atbilst Satversmei, šodien atzina Satversmes tiesa. Lieta tika ierosināta pēc vairāku zvēraudzētāju pieteikuma. Kažokzvēru audzēšanu kažokādu ieguvei aizliegs no 2028. gada 1. janvāra. Saeima šādu lēmumu pieņēma pirms diviem gadiem, veicot grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā. 

Šis spriedums ir nozīmīgs Latvijas sabiedrībai ar to, ka tas atspoguļo, kā ir mainījusies sabiedrības attieksme pret dzīvnieku aizsardzību. Tā šodien medijiem pauda Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš. Mūsdienās dabai ir pašvērtība, Satversmes tiesa šādu atziņu ir ietvērusi arī šajā spriedumā, no kā izriet, ka dzīvnieki nav tikai vairs īpašumu tiesību objekts, dzīvnieku īpašnieki varētu rīkoties tā, kā tas, viņuprāt, ir uzskatāms par nepieciešamu. Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš: “Dzīvnieks ir pats par sevi vērtība, ir jutīga būtne, kuru ir nepieciešams aizsargāt. Un mūsdienu sabiedrībai ir morāls ētisks pienākums nodrošināt dzīvnieku labturību un aizsardzību, tāpēc Satversmes tiesa šajā spriedumā atzina, ka dzīvnieku audzēšana tikai tāpēc, lai iegūtu kažokādas, ir ētiski un morāli nepareiza rīcība.”

Satversmes tiesa arī norāda, ka konkrētajā gadījumā ūdeļu audzēšana var radīt nopietnu apdraudējumu sabiedrības veselībai, tāpat ūdeļu audzēšana rada nesalīdzināmi lielāku kaitējumu videi. Laviņš: “Ja mēs salidzinām ar tiem kaitējumiem videi, kas tiek nodarīti, izstrādājot citas izjevielas, no kurām tiek ražots apģērbs cilvēkiem, tad skaitļi rādīja, ka tā ir teju 30 reizes negatīvāka ietekme uz vidi, un tas arī ir viens no argumentiem šajā spriedumā, kāpēc Satversmes tiesa norādīja, ka sabiedrības iegūtais labums no šāda aizlieguma ir lielāks nekā komersantiem nodarītais kaitējums viņu tiesībām.”

Lietu izskatīšanai gatavoja tiesnesis Artūrs Kučs, un viņš norāda, ka pieteikuma iesniedzēji kā vienu no alternatīvām bija norādījuši, ka varētu celt labturības prasības, taču Satversmes tiesa norāda – likumdevējs ir atzinis, ka dzīvnieku audzēšana un turēšana tos nogalinot, lai iegūtu kažokādas, pati par sevi ir atzīstama par cietsirdīgu rīcību, līdz ar to nekādas labturības prasības to nevar atrisināt.

Vērtējot pieteikumu iesniedzēju izvirzītos argumentus par nepieciešamību noteikt garāku pārejas periodu vai piešķirt kompensācijas, Satversmes tiesa norādīja, ka pieņemtais lēmums par piecus gadus gara pārejas perioda noteikšanu nav bijis patvaļīgs, tam par pamatu bijuši racionāli un saprātīgi apsvērumi. “Tiesa konstatēja, ka likumdevējs vairākās sēdēs ir apsvēris šo pārejas perioda ilgumu, ir ņēmis vērā citu vastu pieredzi, kā arī vērtējis, vai šajā laikā uzņēmēji varēs mazināt arī šo negatīvo ietekmi uz savu uzņēmējdarbību, tādēļ Satversmes tiesa nonāca arī pie secinājuma, ka likumdevēja lēmums arī šajā ziņā nav bijis patvaļīgs,” saka tiesnesis Artūrs Kučs.

Satversmes tiesas lēmums ir vēsturisks brīdis, un tā ir iepriecinoša ziņa visiem, kam rūp dzīvnieki, norāda biedrība “Dzīvnieku brīvība”, kas jau kopš sava dzimšanas brīža no 2012. gada kopā ar domubiedriem ieguldījuši daudz pūļu un enerģijas šī aizlieguma panākšanā. “Visi cilvēki, kas iesaistījās dažādās akcijās, gājienos un protestos un parakstīja iniciatīvas un petīcijas, rakstīja Saeimas deputātiem, milzum daudzi cilvēki tiešām pielika savu roku, lai progress dzīvniekiem tiktu panākts, bet Dzīvnieku brīvības pirksts šeit arī bijis, un par to man liels lepnums un prieks, ka nevalstiskā organizācija var panākt tomēr diezgan lielas būtiskas pārmaiņas,” saka biedrības “Dzīvnieku brīvība” vadītāja Katrīna Krīgere.

Katrīna Krīgere lielu pateicību izsaka tiem drosmīgajiem, kuri ieguva materiālus no zvēraudzētavām, sabiedrībai bija iespēja ieraudzīt, kas tajās patiesībā notiek. “Kad mēs sākām darbu šajā tēmā, Latvijas sabiedrība pat nenojauta, kas notiek šajās kažokzvēru audzētavās, liela daļa pat nezināja, ka tādas pastāv. Tas bija ļoti daudziem cilvēkiem šoks un pārsteigums, ka mūsdienās kaut kas tāds notiek mūsu mīļajā Latvijā. Šie kadri no zvēraudzētavām runāja daudz spēcīgāk par jebkuriem vārdiem, jo, ieraugot dzīvniekus tajā nelaimē, kādos apstākļos tajos šaurajos sporstos viņi ir spiesti dzīvot, nīkt, es teiktu – nevis dzīvot, visu savu mūžu pavadīt mocībās –, tas bija ļoti noteicoši arī, lai panāktu progresu un pārmaiņas.”

Kad Saeima pieņēmumu lēmumu par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu kažokādu ieguvei, Latvijā bija četras kažokzvēru audzētavas. 

Foto: ekrānuzņēmums no biedrības "Dzīvnieku brīvība"