15. maijā Latvijā sāksies oficiālā peldsezona. Glābēji to gaida ar bažām, jo statistika jau vairākus gadus ir visai bēdīga. Ko darīt, lai peldēšanās nestu prieku, nevis traģēdiju?

Peldēšanas prieku baudītāji pagaidām vēl izmanto peldbaseinus, bet jau pavisam drīz peldsezona sāksies arī atklātās ūdens tilpēs. Biedrības “Peldēt droši” vadītāja Zane Gemze gan atgādina, ka 15. maijā, kas ir datums, no kura sākas oficiālā peldēšanas sezona, ne vienmēr to darīt jau ir droši. “18 grādi – temperatūra, ko rekomendē. Tad droši var doties peldēt un nepastāv krampju vai spazmu risks ķermenim, ja viņš nav pieradis būt aukstā ūdenī. Tad ir arī gaiss iesilis, lai ūdenī varētu būt 18 grādu temperatūra, bet tas ne vienmēr ir 15. maijs, kad iestājas peldsezona.”

Tas gan nav vienīgais priekšnoteikums, lai peldēšanās upē jūrā vai kādā ezera nepārvērstos par traģēdiju. Ne mazāk svarīgi ir nepārvērtēt savus spēkus un peldētprasmi.

Gemze: “Nereti liekas, ka var vairāk. Nereti traucē alkohols vai, iespējams, nepareiza peldvietas izvēle. Arī tas, kādā veidā cilvēks ieiet ūdenī. Ja cilvēks dodas ūdenī, pārvarot aukstuma robežu, lec uz galvas, tas beidzas letāli ar sprandas saraušanu. Tur īsti nav arī ko atdzīvināt, jo tas atdzīvināšanas process ir tāds seku likvidēšanas mēģinājums. Cenšanās cilvēku atgriezt dzīvē, bet pirms tam vēl ļoti daudz darāmā, pareizu rīcību, kas varētu nenovest pie noslīkšanas.”

Statistikas dati ir nepielūdzami. Vidēji Latvijā ik gadu noslīkstot aptuveni 118 cilvēku, tāpēc steidzami būtu jāuzlabo gan iedzīvotāju peldētprasme, gan glābēju prasmes. Sižeta filmēšanas laikā glābēji testē arī modernu manekenu, kas ļaus apgūt visu cilvēka glābšanas ciklu vienkopus. Kā atzīst uzrunātie, tas ir maksimāli pietuvināts cilvēkam, bet sievietēm-glābējām esot krietni jāpacīnas, lai to izvilktu krastā. 

Atklātos ūdeņos par drošu peldēšanās vietu var uzskatīt tikai oficiālās peldvietas. Tādu gan Latvijā esot maz, un pašvaldības, aizbildinoties ar finanšu trūkumu, nesteidz tādas izveidot.

Gemze: “Mēs zinām – ir tikai 59 peldvietas uz visu Latvijas teritoriju. Lielākoties tās ir izvietotas jūras krastā, ļoti reti iekšzemē, bet noslīkst visur. Īstenībā jūrā noslīkst vismazāk. Pašvaldības vairās izveidot oficiālas peldvietas, tāpēc mēģinām lauzt šo mītu, ka tas ir kas dārgs un neiespējams. Tieši tādēļ biedrība iestājas, apmāca un daudz runā par to. Uzstāda stendus ar glābšanas rinķiem. Arī šogad apmācīsim 400 brīvprātīgos glābējus tādās pamatprasmēs, lai cilvēki vispār saprastu ko tas nozīmē.”

“Mani vecāki iemācīja peldēt, veda uz peldētapmācības nodarbībām, un es redzu kā pienākumu turpināt mācīt gan savus bērnus, gan palīdzēt mācīt citus bērnus, jo neviens bērns jau nav svešs,” saka biedrības “Peldēt droši” brīvprātīgā Elīza Znota.