Ar katru dienu aizvien sarežģītāka kļūst situācija Latvijas laukos. Ieilgušais sausums zaudējumus rada gan graudaudzētājiem, gan arī lopkopjiem, kuri ar bažām cenšas ievākt izkaltušo lopbarību. Tikmēr izslauktā piena iepirkuma cena aizvien saglabājas kritiski zema, kamēr veikalnieki litru piena pārdod ar milzu uzcenojumu. Lai klātienē iezīmētu, kāda pašlaik ir realitāte laukos un kas mūs visus sagaida rudenī, šodien Vidzemē notika Saeimas Taustaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijas deputātu izbraukuma sēde.
Arī dienā, kad zemnieku saimniecībā “Mazdzērvītes” Valmieras novadā viesojās Saeimas deputāti, ierastie ikdienas darbi neapstājas ne minūti. Saimnieks Jānis Ločmelis viesiem stāsta, ka sausuma dēļ pagaidām ievākta vien aptuveni puse no lopiņiem nepieciešamās barības. Lauskaimnieks aizvien cer sagaidīt lietu, kaut gan prognozes to nesola. “Jāizdara savi mājas darbi uz mēslošanu, uz visām šīm lietām, bet tas, ko varam ietekmēt, ir maz. Gaidām kukurūzu, uz attāliema. Samazinājums kopējā lopbarības masā izskatās ievērojams.”
Sausums pašlaik valda Eiropas lielākajā daļā. Kā stāsta Jānis Ločmelis, Latvijas laukos jau manāmas Polijas un Lietuvas uzpircēju fūres, kuri gatavi iegādāties pat vairākus gadus stāvējušus lobparības ruļļus. Kā norāda Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdetājs (LOSP) Guntis Gūtmanis, tas nozīmē, ka mūsu pašu lopkopjiem šī barība trūks. “Šis ir pirmais gads Latvijas vēsturē, kad saimniecības laista sējumu. Tas Latvijā nav iedomājams, tā ir Spānija, Itālija, kur ir laistīšanas iekārtas, tā ir tradīcija. Dzirdu, ka ir saimniecības, kur jau nevāc barību nākamajam gadam. Izskatās, ka viņi rudenī likvidēsies.”
Arī “Mazdzērvīšu” saimnieks atzīst, lopu skaitu nāksies izvērtēt gan dēļ lopbarības, gan arī tādēļ, ka piena iepirkuma cena nu jau piecus mēnešus saglabājas zem pašizmaksas. “Iespējams, ka būs jābrāķē vairāki dzīvnieki un jāsamazina lopu skaits, kas, visticamāk, arī uz rudeni notiks, ņemot vērā visu to kopainu.”
Arī “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētāja vietnieks Mareks Bērziņš, kurš nodarbojas ar graudaugu un zālāju sēklu audzēšanu, vērtē, ka kritisko laikapstākļu dēļ būs arī lauki, kur kombainim nemaz nebūs, ko darīt.
Saeimas Taustaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijas priekšsēdētāja Linda Matisona vērtē, ka sausuma dēļ drīzāk atkal kāps pārtikas cenas un cietīs arī patērētāji. “Valdībai būs jādomā, kādā veidā šo lauksaimniecības nozari noturēt līmenī, jo mēs konkurējam ar mūsu kaimiņiem. neapšaubāmi nozarei būs nepieciešams kaut kāds atbalsts.”
Tamdēļ Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra norāda, ka pārtikas cenu kāpumu iecerēts bremzēt brīvdienās slēdzot lielveikalu durvis. Šis likumprojekts jau nodots diskuijām Saeimas frakcijās. “Būtu jāsaspiežas nevis primārajiem ražotājiem, bet tiem ķēdes nākamajiem posmiem, visticamāk, lielveikaliem. Mēs visi esam brīvā tirgus situācijā, bet sabiedrības un valdības spiediens. Es domāju, ka šobrīd arī Saeimā un arī valdībā ir parādījies spiediens uz lielveikaliem ar nepamierinātību par to, ka ir produkti, kur ir 300% uzcenojums. Tas ir anormāls uzcenojums. Tādu situāciju nedrīkst turpināt.”
Tikmēr “Mazdzērvīšu” saimnieks Jānis Ločmelis par lielveikalu cenām spēj tikai piebilst – ir tāda sajūta, ka mūs pamatīgi “slauc”, tie nav vietējie uzņēmēji, kas nopelna uz mūsu rēķina.
#SIF_MAF2023
Foto: Freepik; ilustratīvs
