Jau vairāk nekā gadu kriminālsoda veidu “piespiedu darbs” aizstāj “sabiedriskais darbs”. Pēc būtības tas aizvien ir notiesātas personas piespiedu iesaistīšana sabiedrībai derīgos darbos bez atlīdzības. Ik gadu šādu soda mēru Latvijā piemēro aptuveni 8000 apsūdzēto. Kādus darbus veic šie cilvēki?
Piespriest veikt sabiedriskos darbus krimināllikuma ietvaros tiesa, kā arī prokurors var par visdažādākajiem noziedzīgiem nodarījumiem. Strādāt sabiedrības labā personai var piemērot no 40 līdz 280 stundām. Ja izdarīti vairāki noziegumi, jāstrādā var būt pat 420 stundas. Personai, kurai šāds soda mērs ir piemērots, vispirms ir jāvēršas Valsts probācijas dienestā. “Mūsu sabiedriskā darba veicēji ir ar zemām kompetencēm, tāpēc viņi daudz tiek iesaistīti fiziski vienkāršāka rakstura darbos, kurus arī kādam jādara. Teritorijas sakopšana, grāvju pļaušana, apzaļumošanas, lapu grābšana, bet ir arī daudzi cilvēki, kuriem ir visdažādākās prasmes. Viņi var uztaisīt nevalstiskai organizācijai jaunu mājas lapu,” saka Valsts probācijas dienesta direktors Imants Jurevičius.
Probācijas dienestam pašlaik ir noslēgti 940 līgumi visā Latvijā par klientu nodarbināšanu. Piemēram, Valmierā uzņēmuma “Valmieras namsaimnieks” kapu pārziņa uzraudzībā klienti veic trīs pilsētas teritorijā esošu kaspētu uzkopšanu. Ziemā tīra sniegu, rudenī grābj lapas, vasarā kopj celiņus, veic apzaļumošanas darbus. “Ir tādi cilvēki, kas grib ātrāk izdarīt, lai stundas ir nost, tādēļ cītīgi strādā. Vakarā jāķer rokā, kāpēc nenāk šurp. Ir arī pretēji. Tas ir kāds kuram raksturs,” saka kapu pārzinis Agris Rudzītis.
Kapu pārzinis stāsta, ka bijis pat gadījums, kad cilvēks čakli strādājis, vēlāk pieņemts pastāvīgā darbā. Tikmēr kāds probācijas dienesta klients, kurš jau nostrādājis viņam piespriestās 240 sabiedriskā darba stundas, atklāj, ka vēlējies šo laiku pavadīt radot ko tiešām vērtīgu. Viņš prot metināt. Tā biedrības “Universum” topošajā bērnu un jauniešu centrā tapa metāla kāpnes. “Kolēģis, kas ar mani atstrādāja stundas, bija mērītājs. Mēs ar viņu divatā sākām no pirmā līdz trešajam stāvam metināt. Protams, bija grūti mērīt, visu izdomāt, kā pareizāk darīt, bet viss ir izdarīts, sametināts un pašiem prieks par padarīto darbu!”
Biedrības “Universum” Daniels Mednispārstāvis ReTV norāda, ka paveikts tiešām nozīmīgs darbs. Probācijas dienesta klienti biedrībai palīdzējuši veikt arī citus svarīgus darbus. “Man bija liels atvieglojums. Daži cilvēki, kuri man darbā palīdzēja dokumentu lietas sakārtot. Bija vairākas lietas, kuras varēja pagaidīt, bet atnāca cilvēks, kurš to māk darīt. Man tas prasītu vairāk iedziļināties.”
Probācijas dienestā norāda, ka, pirms klientu sūta pie darba devēja, ar katru pārrunā, kāda ir viņa profesija, prasmes un zināšanas, lai piemeklētu atbilstošāko darba devēju. “Šis spektrs ir ļoti plašs, ļoti dažāds. Sākot no celtniecības darbiem, koku darbiem. Ir gadījumi, kad cilvēks (pēc profesijas tulks) nonāk mūsu redzes lokā un strādā muzejā, tulko dokumentus, kas ir vajadzīgi ekspozīcijai,” stāsta Valsts probācijas dienesta Vidzemes reģiona struktūrvienības vadītāja Monika Miglāne.
Pēc Valsts probācijas dienesta datiem, lielākoties sabiedriskos darbus piemēro cilvēkiem, kas veikuši dažāda veida mantiskas zādzības, tad seko transportlīdzekļu vadīšana reibumā, kā arī personas, kas sodītas par uzturlīdzekļu nemaksāšanu. Aptuveni puse sodīto atkārtoti kļūst par probācijas dienesta klientiem, bet aptuveni 15% var uzskatīt par pastāvīgiem dienesta klientiem. “Tie ir tie gadījumi, kad mums jau probācijā šķiet, ka ir vērts ar tiesnešiem, prokuroriem runāt, kad 4., 5. 10. reize. Mūsu rekordists laikam bija 15 vai 16 reizes notiesāts ar sabiedriskajiem darbiem, ka tādu cilvēku gadījumā būtu kompleksāks sods nepieciešams,” saka Valsts probācijas dienesta direktors Imants Jurevičius.
Ja cilvēks izvairās no sabiedrisko darbu veikšanas, probācijas dienests sākotnēji cenšas noskaidrot iemeslu. Pērn dienests par 498 gadījumiem vērsās tiesā, jo klients nebija izpildījis viņam piemēroto sabiedrisko darbu. Šādos gadījumos tiesa var lemt par citu soda mēru.
Foto: Freepik
