Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kura mērķis ir novērst dalīta īpašuma turpmāku pastāvēšanu bezmantinieku mantas vai bezīpašnieka lietas gadījumā starp valsti un pašvaldību.
Pieņemtie grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" nosaka, ka pašvaldībai piekrīt tāds patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts, kas ir bezmantinieku manta vai bezīpašnieka lieta un ir saistīts ar pašvaldības nekustamo īpašumu, veidojot vienotu īpašumu.
Līdz ar to nostiprināts Civillikumā noteikto zemes un būves vienotības principu.
Kā to paredz Civillikuma 968.pants, uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu. Tikai atsevišķos likumā konkrēti norādītos izņēmuma gadījumos ir pieļaujamas atkāpes no šī principa. Piemēram, Latvijā notikušās īpašuma reformas gaitā izveidojās situācijas, kad ēka un zeme zem tās ir atsevišķi patstāvīgi īpašuma objekti, kas nepieder vienam īpašniekam.
Šādi šauri interpretējami izņēmuma gadījumi minēti likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 14.pantā. Tādējādi dalītais īpašums, kas paredz, ka ēka, kas uzcelta uz zemes, ir uzskatāma par patstāvīgu īpašumu un pieder citai personai, nevis zemes īpašniekam, ir izņēmums no Civillikuma 968.pantā nostiprinātā zemes un ēkas vienotības principa.
Tomēr vienlaikus, ievērojot Civillikumā nostiprināto ēkas un zemes vienotības principu, likumdevējs, uzsverot, ka sabiedrības interesēs ir vienots nekustamais īpašums, tiesiskajā regulējumā ir ietvēris normas, kuru mērķis ir veicināt un īstenot minēto principu.
Šādas normas ir gan likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 14.pantā, gan īpašuma reformu reglamentējošajos normatīvajos aktos, gan, piemēram, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā.
Šodien pieņemtie grozījumi nosaka tiesisko regulējumu situācijai, kad starp valsti un pašvaldību veidojas dalītā īpašuma tiesiskās attiecības un noteic gadījumus, kad patstāvīgs īpašuma objekts kā bezīpašnieka lieta vai bezmantinieku manta piekrīt pašvaldībai kā izņēmums no Civillikuma 416.panta pirmajā daļā, 417.pantā un Civillikuma 930.panta piezīmē nostiprinātā principa.
Likumā noteikts, ka ja uz pašvaldībai piekrītošas vai piederošas zemes ir uzceltas ēkas, kas ir patstāvīgi īpašuma objekti, un ja minētās ēkas kļūst par bezmantinieku mantu vai bezīpašnieka lietu, tad šādi patstāvīgi īpašuma objekti piekrīt pašvaldībai nevis valstij, lai izveidotu vienotu īpašumu, kas pieder vienam tiesību subjektam.
Tāpat, ja uz zemes gabala ir pašvaldībai piekrītošas vai piederošas ēkas, šāda zemes gabala piekritība ir nosakāma pašvaldībai.
Lai nekustama bezmantinieku manta vai bezīpašnieka lieta piekristu pašvaldībai, ir jāizpildās diviem nosacījumiem, tai ir jābūt patstāvīgam īpašuma objektam un jābūt saistītam ar pašvaldībai piekritīgu vai piederošu nekustamo īpašumu, kas tai piekrīt vai pieder brīdī, kad nekustams īpašums kļūst par bezmantinieku mantu vai bezīpašnieka lietu.
Minētajiem nosacījumiem ir jāizpildās, un faktiskie apstākļi ir vērtējami brīdī, kad ēkas vai zeme kļūst par bezmantinieku mantu vai bezīpašnieka lietu.
Plānots, ka jaunais regulējums novērsīs dalītā īpašuma turpmāku pastāvēšanu.
Tāpat līdzīgi dalītā īpašuma turpināta pastāvēšana tiks novērsta gadījumos, kad, piemēram, zeme zem pašvaldības ēkas ir patstāvīgs īpašuma objekts piederējusi fiziskais personai, kura ir mirusi, vai palikusi pēc juridisku personu izbeigšanās.
Regulējums būs piemērojams arī gadījumos, kad valsts zemi vai tikai ēkas ir nodevusi pašvaldībai īpašumā bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai. Tā kā pašvaldībai zeme vai ēkas pieder uz laiku un nosacījumiem, kas izriet no darījuma, tad arī šajā gadījumā tiks izveidots vienots nekustamais īpašums, kas tiks atdots atpakaļ valstij bez maksas kā vienots, ja tas vairs netiks izmantots atvasinātas publiskas personas funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai.
Regulējums attieksies arī uz tiem gadījumiem, ja zeme ir ostas teritorijas sauszemes daļa.
Ja tā ir Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, jo Aizsargjoslu likums neparedz, ka zemei Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā visos gadījumos būtu jāpiekrīt valstij, turklāt šāda zeme var piederēt arī pašvaldībai.
Pašvaldībai piekritīs zeme vai ēka kā bezmantinieku manta vai bezīpašnieka lieta, ja tā ir kultūras piemineklis, lai novērstu dalītā īpašuma turpinātu pastāvēšanu.
Pieņemtās izmaiņas neietekmē speciālajos normatīvajos aktos izvirzītās prasības nekustamā īpašuma īpašniekam, tādējādi arī pašvaldībai tās būs jāievēro.
Ja pašvaldībai piekritīs tāda zeme vai būves, kas ir nepieciešamas valstij funkciju veikšanai, tad valsts tās varēs iegūt, ievērojot publiskas personas mantas atsavināšanas tiesisko regulējumu pēc tam, kad pašvaldība ir izveidojusi vienotu īpašumu.
Jaunais regulējums tiks attiecināts uz tādām tiesiskām attiecībām, kas radīsies no tā spēkā stāšanās dienas. Proti, attieksies uz tiem gadījumiem, kad nekustamais īpašums kļūs par bezmantinieku mantu vai bezīpašnieka lietu atbilstoši spēkā esošajam regulējumam pēc šodien pieņemto grozījumu spēkā stāšanās.
Likuma izmaiņas stāsies spēkā 2023.gada 1.janvārī.
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma arī grozījumus Civillikumā, kas attiecas uz bezmantinieku mantas regulējumu. Šo izmaiņu mērķis līdzīgi ir pilnveidot bezmantinieku mantas un bezīpašnieka lietas tiesību institūtus, nosakot, ka manta, kas paliek pēc juridisku personu izbeigšanās kļūst par bezīpašnieka manu, kura likumā noteiktos gadījumos piekrīt pašvaldībai.
Tāpat Civillikumā noteikts, ka likumā noteiktos gadījumos bezmantinieku manta un bezīpašnieka lieta var piekrist pašvaldībai.
