Labklājības ministrija plāno pārdalīt papildu finansējumu vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā deinstitucionalizācijas projektu īstenošanai. Tas nepieciešams, jo daudzas pašvaldības ir pabeigušas pakalpojumu infrastruktūras izveidi un uzsākušas aktīvu dažādu sociālo pakalpojumu sniegšanu cilvēkiem ar invaliditāti. Pieprasījums pēc tiem ir krietni audzis, arī izmaksas kļuvušas lielākas. Bez papildu finansējuma nebūtu iespējams segt visas ar pašvaldībām uzņemtās līgumsaistības.
Ar papildu finansējumu, ko ieplānojusi Labklājības ministrija, izmaksas par sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšanu varēs nosegt līdz oktobrim, norāda Vidzemes plānošanas reģionā. Iepriekš pašvaldībām solīts, ka šos pakalpojumus segs pēc iespējas ilgāk, kamēr vien būs projektā pieejamais finansējums, taču līdz ar izmaksu sadārdzināšanos radās situācija, ka faktiksi par pakalpojumiem varētu samaksāt līdz aptuveni augustam. “Pašvaldības savos budžetos šogad bija plānojušas finansējumu, sākot no novembra – novembrim un decembrim. Tas nozīmē, ka septembris, oktobris bija tie mēneši, par kuriem mums nebija skaidrības, arī pašvaldībām bija ļoti lielas bažas, kā šajos mēnešos varēs nodrošināt pakalpojumus,” saka projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone.
Ministrijā informē, ka jau no šī gada pavasara gan no pašvaldībām, gan pašu mērķgrupu puses pieprasījums pēc pakalpojumiem ir krietni lielāks nekā plānošanas reģioni bija rēķinājušies. Īpaši tas secināms grupā, kurā ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem.
Labklājības ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta vecākais eksperts Jānis Laucis: “Tas, kas patīk un ko ļoti pieprasa bērnu ar funckionāliem traucējumiem vecāki, ir tieši šī sociālā rehabilitācija. Tur var būt visāda veida terapijas: skaņas teparija, smilšu terapija, respektīvi, jebkāda terapiska nodarbe, kas stimulē bērna maņas, sensorus, uzmanību.”
Vidzemes plānošanas reģions papildu finansējumu lūdzis jau maijā. Tam atrastas iekšējas rezerves no Rīgas plānošanas reģiona, kam savā projektā bija ietaupījums, bet arī ar to visu pieprasījumu nevarēja nosegt. Arī Zemgales un Latgales plānošanas reģioni lūguši ievērojamu papildu finansējumu un līdzekļi vēl nepieciešami arī Kurzemes plānošanas reģionam. Kopējais rastais papildu finansējums ir 2,39 miljoni eiro, ko plānots pārdalīt no diviem Labklājības ministrijas pārziņā esošiem pasākumiem, kuros izveidojies ietaupījums. Par pārdalīto finansējumu ir sastādīti trīs tiesību aktu projekti, kas gan vēl būs jāskata valdībā. Laucis: “Šobrīd esam saņēmuši atzinumus no Tieslietu ministrijas, ka nebūs iebildumu, arī VARAM ir saskaņojis, ka nav iebildumu par šo pārdali. Vienīgais, kur vēl iespējams, ir kāds risks, ko es nezinu, jo šobrīd neesam saņēmuši Finanšu ministrijas atzinumus, jo viņi ir lūguši pagarinājumu. Bet man nav tādu indikāciju, vismaz neformāli pārrunājot ar Finanšu ministrijas kolēģiem, ka tur varētu būt iebildumi.”
Vidzemes plānošanas reģionā piebilst – tā kā no novembra jau pašvaldībām tas būs izaicinājums, kā pakalpojumus nodrošināt turpmāk, visticamāk, tas nebūs tik lielā apjomā. “Prioritāri, protams, šie te ikdienas pakalpojumi, kas ir dienas aprūpes centri, grupu dzīvokļi un specializētās darbnīcas pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem, arī dienas aprūpes centri un atelpas brīža pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, tie ir tie prioritārie pakalpojumi, kurus pašvaldības turpmāk noteikti arī nodrošinās. Lielākais izaicinājums ir dažādi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi,” saka projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone.
Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu klāsts esot ļoti liels. Tajā skaitā ir arī medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi, kas tomēr, kā piebilst Ina Miķelsone, nav īsti sociālais pakalpojums, bet veselības aprūpes pakalpojums, kam finansējums būtu jārod veselības aprūpes budžetā.
#SIF_MAF2023
