Līdz ar pirmo sniegu aktualizējas jautājums, vai rozes dārzā spēs pārziemot. Kā stāsta rožu audzētāja Inese Murīsa, šobrīd daba mums ir atnākusi palīgā, apsedzot tās ar sniega segu, tāpēc nav liela skāde, ja nav sanācis laiks puķu karalieni apsegt ar kādu mulčējamo materiālu. “Ja mēs beram kūdru, uzberam virsū tādu riktīgu sniega cepuri, lai ir silti. Nevajag to augšu, lai paliek dzīva. Galvenais ir saglabāt potes vietu. Ja roze ir pareizi iestādīta – pieci centimetri potes vieta ir zem zemes –, tad principā jau pieci centimetri paši pasargā. Pavasarī, ja tās augšas ir melnas, par to nav ko uztraukties, to visu nogriež nost. Roze atkal skaisti izaugs no jauna,” stāsta Inese Murīsa, “7 rozes” saimniece.
Roze nemaz tik ļoti nebaidās no aukstuma, mīnus piecos vai 10 grādos pati sevi var pasargāt. Tiesa – talkā nāk arī sniegs. “Ja mums ir 20 centimetru sniega kārta uzsnigusi, ja būs mīnus 20 grādi, tad apakšā būs nulle. Katra centimetra kārtiņa pasargā no mīnus viena grāda un sala.”
Nav nepieciešams satraukties arī par to, ka lapas palikušas nenogrieztas. “Roze un arī citi augi, ja klāt paliek lapotnīte, tas nav nekas – tas vēl papildus piesedz. Nevajag satraukties, ja tas nav izdarīts. Izdarīs to pavasarī. Tikai tagad Dieva dēļ nevajag to darīt, jo tad nodarīsim lielāku kaitējumu.”
Inese piebilst, ja mājās aug stīgotājrozes, tām gan vajadzētu pievērst nedaudz lielāku uzmanība pirms ziemas. “Ir tādas šķirnes, kas zied uz iepriekšējā gada dzinumiem. Ja tās nav pieliektas, tad pie kaut kādiem mīnus 20 grādiem var apsalt zari, kas pavasarī būs jānogriež, tad nākamajā gadā neziedēs. Par tām, kuras zied uz tekošā gada dzinumiem, nav uztraukumam pamata – nogriezīsim, ataugs un atkal ziedēs krāšņi. “Pareizi būtu oktobra vidus, oktobra beigas vēlākais, kad griezt rozēm ziedus. Ja ir kādas slimas lapas, tad atlapojam. Tad, kad ir mīnusi, tad mēs rozi neaiztiekam – ļaujam mierīgi gulēt.”
Rožu audzētāja atgādina – arī turpmāk, ja ir kādi atkušņi, labāk neķerties pie rozes apgriešanas, jo tā mēs augu tikai ievainojam un padarām grūtāku pārziemošanu. Kad tad domāt par rozes ieziemošanu? “Nekad nezieminām rozi ātrāk, kamēr zeme nav sasalusi. Tātad – liekam to mierā, kamēr ir silts. Līdz ko mums jau ir stabili mīnus pieci un zemāk, ja mums nav sniega, tad varam izmantot sausu kūdru, var arī sausas ozollapas – jebkuru sausu materiālu, kas mazāk uzņem mitrumu. Ne jau mēs to kūdru un lapas beram tādā lielā slānī, bet 20 centimetru augstumiņā, veidojot tādu kā konusiņu uz rozes centru. Ja mums ir iespējas tikt pie egļu zariem, tad vēl varam klāt pāri arī tos.”
Egļu zari nevis pasargās no ziemas aukstuma, bet gan no pavasara pirmajiem saules stariem, kuri mēdz apdedzināt jaunos pumpurus. Tāpēc Inese iesaka – pavasarī, kad paliek siltāks, var norušināt kūdru, bet egļu zarus vēl atstāt.
