Eiropas jauniešu nedēļā šoreiz īpaša uzmanība pievērsta demokrātijai un vēlēšanu procesam. Jelgavā astoņpadsmitgadīgie jaunieši, kuri piedalījās spēlē “Eiropas vēlēšanu ģenerālmēģinājums”, atzīst, ka lielākais ieguvums esot zināšanas, kur iegūt informāciju par politisko partiju piedāvātajām programmām.
Visaktīvākie balsotāji visās vēlēšanās ierasti ir seniori, bet vismazāko interesi par iespēju atdot savu balsi par kādu politisko spēku izrāda jaunieši. Ozolnieku vidusskolas audzēkne Patrīcija Rītiņa: “Neesmu balsojusi, man tikai nesen palika 18. Godīgi sakot, par to arī vēl nemaz neesmu domājusi, jo, kad paliek 18, tā noteikti nav tā pirmā prioritāte, kas ir galvā, bet ir ļoti labi, ka ir šādi pasākumi, kas to aktualizē un liek par to padomāt.”
Katru otro gadu Eiropas Komisija organizē Eiropas jauniešu nedēļu, kas šogad sakrīt Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laiku, tāpēc galvenā uzmanība tiek pievērsta demokrātijai un vēlēšanu procesam.
Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes “Sabiedriskais centrs” pārstāve Laura Gasparoviča: “Šo jaunatnes nedēļu mēs iesākām ar diskusiju. Kā Eiropas Saienība ietemē manu dzīvi, un jaunieši guva diezgan vērtīgas atziņas par to, ka pieņemtie lēmumi ietekmē arī viņu ikdienu. Piemēram, brīvas pārvietošanās iespējas.”
Turpinot iepazīt un saprast vēlēšanu procesu, grupiņa astoņpadsmitgadnieku Jelgavas sabiedriskajā centrā atnākuši uz spēļu vakaru “Eiropas vēlēšanu ģenerālmēģinājums”. Katram šeit ir iespēja iejusties visdažādākajās lomās. Atrast sev pieņemāko piedāvājumu no partiju programmām, mēģināt pārliecināt tos, kuri uzskata, ka ir interesantākas nodarbes, kā doties vēlēt.
Visi ReTV uzrunātie jaunieši teic, ka līdz šim neesot zinājuši, kur meklēt partijas programmas, bet tagad sola tās ne vien izpētīt, bet arī jūnijā doties pie vēlēšanu urnām.
Lai gan nojaušams, ka jauniešiem ir maz zināšanu par politiku un politiķiem, viņiem nav vienaldzīga Eiropas – tostarp arī Latvijas – nākotne. Gasparoviča: “Vispār nākas atzīt, ka mūsdienās jaunieši iesaistās globālo problēmu risināšanā. Var just, ka viņiem tiešām ir svarīga klimata joma, dzimumu līdztiesība, sabiedrības veselība, līdz ar to mani tiešām pozitīvi pāsteidz mūsdienu jaunatne, ka viņi vēlas par visu vairāk interesēties.”
Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotā statistika liecina, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2019. gadā piedalījušies nedaudz vairāk kā 33% balsstiesīgo, bet 2014. gadā tikai 30,24% balsstiesīgo. Šogad 8. jūnijā Eiropas Parlamentu vēlēsim jau piekto reizi.
