Latvijas hokeja izlases panākumu atslēga pērnā gada pasaules čempionātā bija lieliska fiziskās sagatavotība, bet šogad Čehijā viss būs jāpierāda no jauna, uzskata laikraksta “Diena” sporta nodaļas vadītājs Māris Zembergs. Pieredzējušais hokeja žurnālists, kurš klātienē redzējis praktiski visus mūsu valstsvienības startus pēdējos 30 gados, prognozē izaicinošu turnīru. Sarunā ar ReTV Zembergs iezīmē, kāpēc uzskata šo valstsvienības modeli par īsti nacionālo komandu. 

Tautas mīlētā Latvijas hokeja izlase pēc pērn izcīnītajās bronzas medaļas pasaules čempionātā uzsākusi gatavošanos šī gada turnīram. Latvijas izlasē pēc pārtraukuma varētu atgriezties Nacionālās Hokeja līgas (NHL) kluba Kolumbusas “Blue Jackets” vārtsargs Elvis Merzļikins. Tiesa gan – komandā nav viennozīmīgi pozitīva attieksme par Merzļikinu, jo iepriekšējos gados bijusi nopietna neapmierinātība ar meistarīgā vārtsarga attieksmi pret komandas biedriem un savstarpējo komunikāciju. Tas radījis nopietnas problēmas veselīga mikroklimata uzturēšanā. Merzļikins ir emocionāla personība, kas ne vienmēr spēj objektīvi pieņemt treneru lēmumus par sevi.

Latvijas valstsvienībai, visticamāk, būs jāiztiek bez pagājušā turnīra varoņa Artūra Šilova, kuram vēl turpināsies sezonas Ziemeļamerikā. Šilovs pērn tika atzīts par visa turnīra labāko vārtsargu. Jau pirmajā treniņā Harija Vītoliņa vadībā joku dienā jeb 1. aprīlī izlasē bija redzama liela hokejistu motivācija sevi pierādīt, komandai ir vēlme nostiprināties hokeja elitē. Hokeja līdzjutēju ambīcijas gaidāmajā turnīrā diez vai būs zemākas kā pusfināla sasniegšana, tāpēc valstsvienībai jārēķinās ar lielu psiholoģisko spiedienu, panākumus fani aizmirst ātri.

Pasaules hokeja čempionāts Čehijā sāksies 10. maijā. Latvija spēlēs valsts austrumu pilsētā Ostravā vienā apakšgrupā kopā ar Vāciju, ASV, Zviedriju, Slovākiju, Franciju, Kazahstānu un Poliju. Latvija čempionātu sāks 11.maijā ar maču pret potenciālo pastarīti Poliju. Ceturtdaļfinālam kvalificēsies četras labākās komandas, turnīra fināls notiks 26. maijā galvaspilsētā Prāgā.

Panākumu atslēga – fiziskā sagatavotība

“Šis bija pirmais čempionāts, kad redzējām izlasi tik garā spēļu ciklā, jo parasti bija grupas septiņas spēles un labākajā gadījumā vēl viens ceturtdaļfināls, ar to arī čempionāts beidzās. Šoreiz Latvijas izlase aizspēlējās līdz pēdējai dienai un spēlēja par bronzu. Protams, ir likti daudzi akcenti, kāpēc šī izlase tik tālu tika un šī bronza tika izcīnīta. Protams, ka tur neko jaunu nepateiksi, tas ir Šilovs un visi pārējie, bet es no visiem argumentiem izceltu vienu – tā ir komandas fiziskā sagatavotība. Sekojot līdzi hokejam, šis jau bija 26. pavasaris pasaules čempionātā A grupā. Ļoti labi atceros, ka Latvijas izlasei pēc grūtām spēlēm parasti pēc tam bijušas ļoti smagas spēles, iepriekš fiziskā sagatavotība nav bijusi tik augstā līmenī, bijuši smagi zaudējumi. Lai arī iepriekš bijuši gari sagatavošanās cikli, es tomēr domāju, ka ļoti liela nozīme bija, ka praktiski mēnesi komanda ļoti nopietni gatavojās čempionātam ar pārdomātu, garu sagatavošanās ciklu. Protams, fizisko bāzi viena mēneša laikā nevar ielikt tik daudz kā pirms sezonas, bet ir paveikts ļoti labs darbs. To mēs čempionāta laikā redzējām. Atklāti sakot, arī mani pārsteidza, ka parasti pret lielajām valstīm mēs ļoti labi spēlējam, kad iegūstam pārsvaru un cīnāmies līdz pēdējam, cenšamies nosargāt, lai mums neiemet, un beigās to punktu izcīnām. Ko šeit redzējām? Gan pret Šveici, gan pret Zviedriju, bet visvairāk mani pārsteidza pret Ameriku, kas bija ātra, jauna komanda, es nebiju liels optimists pirms spēles par bronzu, un ko mēs izdarījām? Mēs noliecām Ameriku papildlaikā. Arī pret Kanādu pusfinālā, būtībā trešajā trešdaļā visur bija līdzīga spēle, un Latvija bija tā, kas pagrieza sev spēles ratu labvēlībā virzienā.”

Ir jāsaliekās “kauliņiem”

“Fiziskā sagatavotība iedeva arī psiholoģisko pārliecību, esmu runājis par to arī ar treneriem, un treneri ir uzsvēruši, ka bieži vien, ja tev nav fiziskās sagatavotības, maiņa laukumā ilgst kādas 40 sekundes, tu to savu darbu izdari, bieži vien, ka tu nokļūsti līdz vārtu momentam, tev beigās pietrūkst tā svaiguma, asuma rokās, kājās, lai darbu padarītu līdz galam. Un šoreiz tas tiešām bija, it sevišķi tas ir spēles beigās un svarīgos brīžos. Es domāju – tas spēlēja ļoti, ļoti lielu nozīmi. Protams, nevar tikai uz to visu nolikt, tur ir taktika un ļoti daudzas lietas, bet tam bija nozīme. Tāds ir sports, ka varēja būt, ka neiemet vienu ripu pret Šveici un būtu ārpus ceturtdaļfināla, ka runātu par kārtējo čempionātu, kas ir bijis tāds kā iepriekš. Tā ir, ka ir jāsaliekās šiem “kauliņiem”, bet kauliņi salikās ne tikai vienā spēlē, bet vairākās spēlēs. Arī futbolā ir šie “anderdogi” [underdog - pastarītis, nefavorīts; ReTV] kā Grieķijas izlase 2004. gada Eiropas čempionātā, kad tā negaidīti triumfēja. Tu vienu, otru, trešo spēli izvelc. Tu kā lavīna ej uz priekšu vēl un vēl, un vēl. Šoreiz Latvijas izlasei hokejā tas viss aizgāja, tā lavīna vēlās mums par labu.”

2024.gada čempionāts. Jāskatās, kā mēs varam tikt ¼ finālā

“Protams, vispirms mums skats ir jāiemet pasaules rangā. Mēs esam pakāpušies tikai par vienu pozīciju – uz desmito vietu. Mēs esam tur, kur mēs esam. Neba kādam būtu tagad jādomā, ka Latvija ir trešā spēcīgākā komanda pasaulē, tas ir vienā turnīrā – pasaules čempionātā. Es tomēr pasaules rangu ņemu kā objektīvāku vērtību, jo tur ir pēdējo četru gadu rezultāti – pasaules čempionāti un olimpiskās spēles. Ja skatāmies uz nākamo pasaules čempionātu, tad, domāju, ka tas būs ļoti nopietns pārbaudījums. Mēs vairāk skatāmies, šoreiz ir jāskatās – kā mēs varam tikt ceturtdaļfinālā, tas ir pirmais nopietnais uzdevums, pirmā barjera. Parasti jau meklējam to pretinieku no lielā četrinieka, ko varam atstāt aiz sevis. Šoreiz uzdevums varētu būt īpaši sarežģīts, jo tā ir Slovākija. Slovākija – mēs redzējām gan olimpiskajās spēlēs Pekinā, kur Slovākija izcīnīja bronzu, gan mēs viņiem zaudējām pasaules čempionātā Rīgā, tagad novembra turnīrā bez ierunām zaudējām slovākiem vēlreiz. Jāsaka, domāju, ka tas būs patiešām nopietns pārbaudījums. Jāsāk ar piezemētu reālo mērķi – ceturtdaļfinālu. Arī līdzjutējiem ir jāsaprot, ja ceturtdaļfināla nebūs, tad nevajadzētu uzreiz ņemt rokās akmeņus un sviest hokeja izlases virzienā. Jāsaprot, ka tā reālā ranga vieta ir tā 10. vieta. Protams, pēc šī čempionāta varētu būt augstāk, bet tas būs jāpierāda spēlētājiem. Bet katrā ziņā būs ļoti interesanti, kā komanda spēlēs, ja arī mērķis netiks sasniegts, bet atdeve laukumā un viss pārējais būs, jo pēc lieliem panākumiem parasti ir grūtāk atkārtot, kā mēs zinām, nevis pirmoreiz sasniegt.”

Vītoliņam ir ļoti lieli nopelni

“Šis ir pirmais lielais Harija Vītoliņa panākums kā galvenajam trenerim. Pirmais ir jāuzteic Vītoliņš par treneru kolektīvu, ko viņš izveidoja sev apkārt, jo galvenais treneris viens bez palīgiem neko nevar izdarīt. Protams, viņam bija liela pieredze kā palīga, strādājot kopā ar Oļegu Znaroku [bijušo Latvijas izlases hokejistu un treneri – ReTV], viņam bija savas idejas noteikti, viņš beidzot arī realizēja, izveidoja mikroklimatu, Vītoliņam ir ļoti lieli nopelni, turpat blakus liktu Artūru Irbi, kurš paveica lielu darbu, strādājot ar vārtsargiem, kas Latvijas izlasei vienmēr ir bijuši ļoti nozīmīgi, lai apspēlētu lielās izlases, tur izveidojot mazo mikroklimatu starp Šilovu, Gudļevski un Punenovu. Kopumā pirmajā plānā izvirzītu komandas spēlētāju sastāvu. Jebkurā komandā, paskatoties uz spēlētāju CV, var pateikt, kuru vietu var izcīnīt. Būsim reālisti, spēlējot ar hokejistiem otrajās līgās, apspēlēt komandu, kur puse atbrauc no NHL, tur ir jābūt ļoti lielai veiksmei, kolektīvam, citiem faktoriem. Varbūt to var izdarīt vienā spēlē, bet tur likumsakarībai nekādi nevajadzētu būt. Skatoties uz priekšu, ko varam gaidīt no Latvijas izlases, ir jāskatās uz spēlētāju sastāvu, kur viņi spēlē, kādās līgās, attiecīgi var izvirzīt mērķus. Es domāju – spilgtākais un uzskatāmākais piemērs šeit ir Latvijas basketbola izlase, kad panākumu nebija, kur basketbolisti spēlēja. Tad bija iepriekšējais Eiropas čempionāts [2017.gadā – ReTV], kur bija Porziņģis un pārējie – bija seši spēlētāji, ja nemaldos, no NBA un Eirolīgas, ar slovēņiem cīnījāmies. Arī pasaules kausu tagad paskatāmies – kur ir kāds sastāvs. Ja skatāmies uz priekšu, reāli redzam, ja atbrauc Porziņģis, mēs jau varam cīnīties par visaugstākajām vietām. Tas pats ir jebkurā sporta spēļu komandā, arī hokeja izlasē ir tieši tas pats.”

1997. gada PČ izlase, ļoti iespējams, bija pelnījusi medaļu pasaules čempionātā

“97. gadu ļoti labi atceros, biju klātienē, ļoti iespējams, ka bija izdevība paņemt medaļu. Grūti teikt. Kanāda un Amerika bija ļoti laba līmeņa komandas. Es atmetu skatu vēl nedaudz atpakaļ. Labi atceros 1994. gadu, kad, vairākas reizes esmu pieminējis, Latvija zaudēja Šveicei ar 1:2. Vai kāds varētu iedomāties spēli ar Šveici un metienu attiecība bija 63 - 21 Latvijas labā. Es joprojām šos skaitļus atceros, atceros šo spēli Kopenhāgenas priekšpilsētā, kur mačs ar Šveici bija uz vieniem vārtiem, kur divas muļķīgas kļūdas un zaudējam. Ar to es gribu pateikt, kā hokejs ir mainījies, kā mainījušās ir izlases. Arī redzam, kāda ir Vācija. Tā pati Vācija, ko mēs 1997. gadā uzvarējām ar 8:0. Vācija tagad spēlēja finālā, reāli varēja uzvarēt. Izlases ir nākušas klāt. Ja toreiz bija lielais sešnieks, tad tagad redzam, ka ir astoņas, deviņas, kas var medaļas izcīnīt. 1997. gada čempionāta paaudzei kauliņi nesalikās. Ir Znaroks teicis – ja ir Irbe 1997. gada čempionātā būtu no pirmās spēles, būtu medaļas. Tur plaukstas trauma Skudram, Klodānam bija jāiet spēlēt, atbrauc Irbe, tad ir mums tas 1:1 pret Zviedriju, lai arī Klodāns 3:3 nospēlēja pret Kanādu. Tā bija debija, tā bija reālākā iespēja, kad varēja šīs medaļas būt. Ja mēs ejam pa šiem visiem gadiem uz priekšu, varbūt arī 2000. gads, Pēterburga – zaudējums ceturtdaļfinālā Čehijai. Tur bija daži atslēgas momenti spēlē, kur varēja reāli būt pusfināls. Arī ar Merzļikinu vārtos Stokholmā 2017. gadā, viens no pēdējiem čempionātiem, te ir tās lietas. 2023.gadā salikās mazie kauliņi, bet citur nedaudz pietrūka. Paaudzes jau ir kādas trīs nomainījušās, tur var piekrist, un šī paaudze – es teiktu tā – , pagaidām vēl pāris čempionātus, tad dodam lielāku vērtējumu šai paaudzei, vai tā ir labāka par iepriekšējām, jo tas ir viens čempionāts, kur viss tiešām izdevās. Ja viņi to atkārto un vēlreiz cīnās par medaļām, tad es šo paaudzi lieku augstāk par iepriekšējām.” 

Pirmie nacionālās izlases iedīgļi – 2000. gads Pēterburgā

“Deviņdesmito gadu beigu izlasi daļēji veidoja hokejisti, kas spēlēja vēl padomju laiku Rīgas “Dinamo”. Zināms skaits no tiem bija iebraukuši Latvijā no Krievijas un citām padomijas daļām. Salīdzinot lielākā laika periodā, runājot ar Artūru Irbi, viņš ir uzsvēris, ka tāda Latvijas izlase, kur jau parādījās labi nacionālās izlases iedīgļi, bija 2000. gads Pēterburgā ar Krievijas apspēlēšanu. Tur Haralds Vasiļjevs [izlases treneris 2000. gada PČ – ReTV] atnāca izlasē ar latviešu valodu, pirmo reizi vēsturē viss ģērbtuvē notika latviski, tur viena daļa hokejistu īpaši saprata, kāpēc viņi spēlē, bija šie panākumi. Tagad ir atkal. Runājot ar Artūru Irbi pēc šī čempionāta [2023. gada PČ – ReTV], viņš saka – pavisam noteikti, izteikti Latvijas izlase ar visām no tā izrietošajām sekām. Tā ir spēle laukumā, attieksme.

Es redzu, kā cilvēki seko līdzi notikumiem hokejā Latvijā, kā arī paši piedalās hokeja aktivitātēs. Ņemot vērā, kādi ir ledus izcenojumi, arī par Rīgu runājot, cik ir šīs amatieru līgas, joprojām vecāki ved savus bērnus uz hokeju, ir ap hokeju. Latvijā hokejs joprojām ir ļoti populārs. Hokeju Latvijā itin labi saprot, ar daudziem ir ļoti interesanti parunāt.”

Hokejs ir labs opijs tautai

“Es domāju, ka ir ļoti svarīgi hokeja izlases panākumi – kā viņi spēlē, kā viņiem veicas. Kaut kādā ziņā šajos laikos tas ir labs “opijs” tautai, kas dod gan nacionālo pašapziņu, gan kopumā ar lielāku optimismu iet strādāt, darīt ikdienas darbus. Dzīve tik satraucoša un nedroša, kā ir šobrīd, tāda nebija pat deviņdesmito gadu sākumā – visus pirmos gadus pēc neatkarības atjaunošanas, arī apkārtējās negācijas ar kriminālajām norisēm toreiz, šobrīd tas ir ne visai patīkams laiks.”

Spēļu kalendārs Latvijai 2024.gada pasaules čempionātā:

11. maijs 17.20 Latvija - Polija

12. maijs 17.20 Latvija - Francija

14. maijs 17.20 Latvija - Kazahstāna

15. maijs 17.20 Latvija - Vācija

18. maijs 13.20 Latvija - Zviedrija

19. maijs 21.20 Latvija - Slovākija

21. maijs 17.20 Latvija - ASV