Gleznotāju plenēri Pedvāles mākslas parkā notiek jau vairāk nekā 30 gadus, un to laikā izveidojusies plaša gleznu kolekcija. Pirms pāris gadiem veikta inventarizācija, konstatēts, ka daļai darbu nepieciešama restaurācija. Šobrīd vairāki darbi atgriezušies Pedvālē savā agrākajā spožumā, un, tiekoties ar interesentiem, restaurators Mārtiņš Ziders atklāja mākslas darbu slepeno, bieži skatītāja acīm neredzamo dzīvi – dabiskos novecošanās procesus, uzglabāšanas laikā radītus bojājumus, temperatūras svārstības Vienā no restaurētajām gleznām attēlots “Pedvāles vilinātājs”, un tieši tas pagājušā gadsimta 90-tajos gados uz tobrīd aizaugušu vietu nekurienē atvilināja tēlnieku Ojāru Feldbergu. Laimas Eglītes “Pedvāles vilinātājs” tāpat kā daudzi citi no izstādē redzamajiem darbiem tapuši tieši paša pirmā plenēra laikā.

Ojārs Feldbergs, tēlnieks, Pedvāles mākslas parka veidotājs: “Bija vēlēšanās radīt muzeju, izstāžu zāles, mākslas darbu krātuves… Viena lieta ir sapņi, cita – īstenošana. Un tā šie darbi tika pārnesi no vienas telpas uz otru, tika uzglabāti.”

Taču nepareiza uzglabāšana, ugunsgrēks pirms vairākiem gadiem un mitrums pēc tā, ķirmji un arī vietējo jauniešu fiziski uzbrukumi mākslinieku darbus nesaaudzēja. Mārtiņš Ziders, restaurators:“Ņemot vērā, ka uzreiz netika veikta restaurācija, šie darbi laika gaitā vēl degradējās pēc tam tālāk. Bet, jā, lielam vairumam no darbiem bija caurumi, plīsumi, kas liecina par fizisku ietekmi būtībā uz viņiem.”

Restaurētas tiek 28 no vairākiem simtiem Pedvāles kolekcijā esošajām gleznām, izstādē redzamas 14. Arī Kārļa Siliņa darbs “Grava&lillā puķes Pedvālē”. Viņš stāsta: “Es to vispār biju norakstījis, jo es zināju par to ugunsgrēku, un es domāju, ka cauri ir – bilde beigta. Es esmu patīkami pārsteigts, ka tā bilde ir vesela.”

Darbi tapuši plenēros, tāpēc mākslinieki eksperimentējuši un spēlējušies, reizēm izmantojuši šobrīd grūti atšifrējamus materiālus, bet restaurācijā vieta eksperimentiem nav. Mārtiņš Ziders soli pa solim fiksējis restaurācijas procesu, un izstādē ļāva ieskatīties aizkulisēs, atklājumos, ka daži darbi tapuši uz jau iepriekš gatavām gleznām, un atklāja laika zoba, kukaiņu un cilvēku posta darbus. Ziders: “Šajā gadījumā man bija ļoti lieliska iespēja strādāt ar ļoti daudziem māksliniekiem, iepazīt viņu rokrakstu, tehniku, un katrs darbs man arī sagādāja kādu pārsteigumu.”

Darbi restaurēti ar Kultūras ministrijas atbalstu, un Pedvāles mākslas parks cer sadarbību turpināt. Bet tikmēr krājumu glabātuve, kur darbi atrastos atbilstošos apstākļos, vēl tikai sapnis.

“Jo mazāk tie tiek kaut kur transportēti, transformēti, jo labāk. Būtībā būtu jāstāv izstādē, pēc tam uzreiz novietnē, kurā tie tiek uzglabāti atbilstoši pēc rekomendācijām. Kamēr tāda nav, katra glezna jāiesaiņo kādā mīkstā burbuļplēvē un jāpieskata.”

Feldbergs: “Pašlaik ir sagatavotas vairākas telpas, kurā ir iegādāts aprīkojums, speciāli plaukti, skapji, kuros uzglabāt grafikas darbus, zīmējumus, fotogrāfijas. Top arī speciāli plaukti, kuros tiks iekārtas restaurētās gleznas.”

Ojārs Feldbergs nav gleznotājs, tomēr pašā pirmajā plenērā tapis arī viņa trīs gleznu cikls, kas šobrīd pēc vairāk nekā 30 gadiem restaurēts.