Latvijas informatīvās telpas veselībai noteikti nācis par labu tas, ka slēgti Kremļa propagandu izplatošie Krievijas televīzijas kanāli, tomēr ReTV izvaicātie eksperti noskaņoti kritiski - Latvijas kanālos netiek nodrošināts pietiekams alternatīvs saturs krievu valodā.
Gan vēstures notikumu, gan Krievijas propagandas dēļ Latvijas iedzīvotāju vidū nav vienotas nostājas pret Krievijas uzsākto karu Ukrainā. Sevišķi tas jūtams tādās vietās kā, piemēram, Seda Valmieras novadā. Tā izveidojās kā kūdras raktuvju strādnieku ciemats 50. gados, un atbilstīgi Staļina īstenotajai politikai šurp tika vesti darbinieki no visas Padomju Savienības. Tā nu vairākums Sedas iedzīvotāju ir krievi, daudz ir nepilsoņu, par karu Ukrainā visi nemaz negrib izteikties. “Negribu, lai cilvēki tiktu naidīgi noskaņoti cits pret citu. Kam tas vajadzīgs?! Katram ir savs viedoklis. Jums ir savs, man – savējais. Jūs domājat tā, es – tā. Nu ko tad mēs… Dzīvojam vienā valstī. Es esmu Latvijas pilsonis, bet esmu krievs. Esmu dzimis Padomju Savienībā. Man ir savs viedoklis,” uzsver Aleksejs, Sedas iedzīvotājs.
“Pat nezinu, ko domāt. Var teikt, ka pati esmu no tās puses, tikai nevis no Ukrainas, bet no Krasnodaras apgabala. Tur dzīvojām draudzīgi, viena tauta, kā saka. Politika! Un vairāk nekas,” norāda Raisa, kas dzīvo Sedā.
Sedas iedzīvotājs Vladimirs: “Vai… Nevajag karot, nevajag! Karš jāizbeidz, pietiek. Cik daudzi jau gājuši bojā… Tēvijas karā jau cilvēki gāja bojā. Pats esmu dienējis, braukājis pa visu Padomju Savienību, arī pie Ķīnas robežas trīs mēnešus pabiju. Jādzīvo mierā.”
Lai pārtrauktu Krievijas propagandas plūsmu, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) kopš kara sākuma Ukrainā aizliegusi 28, bet pēdējo divu gadu laikā - kopumā 68 Krievijas televīzijas kanālu translēšanu. “Protams, šī ietekme ir pamanāma, jo informatīvā draza ir aizvākta no Latvijas informatīvās telpas pārsvarā gadījumu uz visiem laikiem,” uzsver Ivars Āboliņš, NEPLP priekšsēdētājs.
Pēc ekspertu domām, šis solis, kuru iespējamu padarījusi ārkārtas situācijās iedarbinātā procedūra, ir apsveicams, tomēr kā trūkumu daudzi atzīmē to, ka slēgto kanālu vietā netiek piedāvāts nekas cits. “Problēma ir tāda, par ko visu laiku bija runāts, ka tad, ja kaut ko slēdz, kaut kas ir jādod vietā. Tas netika izdarīts,” uzsver Sergejs Kruks, Rīgas Stradiņa universitātes profesors, mediju eksperts.
Latvijas Universitātes pētnieks, komunikācijas zinātnes doktors Mārtiņš Kaprāns saka: “Cilvēks jau nevar dzīvot pilnīgā informācijas vakuumā. Mēs šeit vājinām – lai gan NEPLP teiks, ka viņi stiprina – mēs vājinām krievvalodīgo saturu, satura attīstību, īpaši LTV7, no sākuma pārtraucot ziņu apraidi vai ziņu dienesta darbību krievu valodā, pēc tam izdomājot, ka tomēr labāk ir turpināt saturu attīstīt interneta platformā, kas es galīgi neticu, ka varētu sasniegt to Latgales radikāli noskaņoto krievvalodīgo.”
Eksperti norāda – paaudzi, kas radusi ziņas skatīties televīzijā, būs sarežģīti pievērst internetam. Sergejs Kruks spriež, ka stratēģisko kļūdu varētu risināt, brīvos kanālus aizpildot ar interneta vidē tapušiem raidījumiem, bet pašlaik tas esot iespējams vien teorētiski.
Joprojām iespējams, ka ar dažādu ierīču palīdzību tiks meklētas nelegālas iespējas saņemt informāciju no ierastajiem Krievijas televīzijas kanāliem. “Cilvēki ir ļoti dažādi. Pēc iepriekšējā gada 16 programmu izslēgšanas no Latvijas retranslējamo programmu saraksta, pēc “RTR Rossija” slēgšanas mēs redzējām, ka cilvēku rīcība bija ļoti dažāda – daļa pārgāja uz šiem nelegālajiem kanāliem diemžēl, citi sāka skatīties mūsu pašu saturu – Latvijas Televīzijas, sabiedrisko mediju, TV3, ReTV, TV24, TV4,” saka Ivars Āboliņš.
Jāpiebilst, ka Saeimā pašlaik tiek skatīts likumprojekts, kas paredz atbildību par nelegālu pārraides ierīču izmantošanu, un tas atbalstīts komisijās otrajam lasījumam.
