Zinātnieki: pandēmijas sekas uz bērnu veselību un attīstību būs smagas

Pandēmijas radītie apstākļi ir bijuši visai nežēlīgi pret bērnu veselību un attīstību. Tam sekas redzamas jau tagad – tā atzīst zinātnieki visā pasaulē. Arī Latvijas Universitāte (LU) un bērnu tiesību aizsardzību organizācija “Glābiet bērnus” sākusi kopīgu projektu, kurā pēta apstākļu ietekmi un pievērš lēmumu pieņēmēju uzmanību.

Bērniem pandēmijas radītie apstākļi ir pamatīgs trieciens. Iemesls ir valsts nepārdomātā politika – tā uzskata organizācija “Glābiet bērnus”. “Arī visur pasaulē var redzēt, ka aptuveni 70 līdz 80% bērnu ir ievērojami pasliktinājies šis te psihoemocionālais stāvoklis. Bērni ir zaudējuši tos savus dzīves mēnešus, kas mums pieaugušajiem varbūt ir tie pieci līdz desmit gadi. Bērnam tas viens zaudētais gads, kad viņš nav varējis socializēties, izjust prieku un biedrošanos, kas ir pilnīgi nepieciešams viņa attīstībai normālai, tās sekas mēs varbūt redzēsim jau epiģenētiski, jo tā ir zināma veida vardarbība,” pauž Inguna Ebela, LU Medicīnas fakultātes asociētā profesore, “Glābiet bērnus” valdes priekšsēdētāja.

Sliktākais ir tas, ka sekas izjūt ne tikai šodienas bērni, bet arī nākamās paaudzes. “Valstu parādi, ko valsts ir vairāk vai mazāk motivēti aizņēmušās, izmaksājuši ģimenēm vai ieguldījuši kaut kur citur, kas ir mazāk pārdomāti, šos parādus jau arī dabūs atdot tie bērni, kuri tagad ir maziņi,” norāda Inguna Ebela.

Jau ilgstoši Latvijai ir sliktākie bērnu veselības, izglītības un labklājības rādītāji Baltijas reģionā. Tieši vājās lēmumu pieņēmēju un zinātnieku sadarbības dēļ. “Tas viss liecina tikai to, ka ir vajadzīgs zinātnieku darbs no paša sākuma, kuri zina, kuri balstās uz izpēti, kā tas ir citās valstīs, paņem to labāko no visa, salīdzini ar iespējām kādas ir valstī, finansiāli un pēc struktūras, tad izdara secinājumu un to ievieš stratēģijās. Tas te nenotiek. 30 gadus. Tas. Te. nenotiek. Ir epizodes, kur zinātniekus palūdz, tagad arī - ekspertus uzaicina, bet neņem vērā viņu viedokli diezgan bieži,” norāda Inguna Ebela.

Un tam piekrīt arī sociālantropologs Klāvs Sedlenieks – viņš bija viens no ekspertu grupas dalībniekiem, kurš sadarbību ar valdību pērnā gada rudenī pārtrauca. “Tā darbība, mūsu kā ekspertu, faktiski ir neauglīga, tajā ziņā, ka no valdības puses nebija jūtams tāds skaidrs pieprasījums pēc mūsu kā ekspertu zināšanām. Šis viedoklis mums tika prasīts tādā ļoti ātrā formātā – vakarā noformulējot, lai mēs pasakām, ko mēs par to domājam, no rīta jau jāpasaka. Kādēļ mēs kā grupa secinājām, ka nav šis skaidrais pieprasījums, ir tajā, ka man izskatās, ka mūsu lēmumu pieņēmēju, politiķu, īsti nezina, kā izmantot ekspertu zināšanas, ka tās būtu jāizmanto kā pamats.”

Publiskā paziņojumā darba grupa toreiz skaidroja – viņu uzdevums galvenokārt bijis vērtēt jau sagatavotus valdības rīcības scenārijus, nevis ieviest jaunus risinājumus. 

Latvijas Universitātes un “Glābiet bērnus” projekta galvenais uzsvars – valsts politika jāveido tā, lai tiktu ievērotas bērnu intereses. Pētnieki vēlas panākt, lai zinātnieki vairāk tiktu iesaistīti lēmumu pieņemšanas procesā. “Tad ir arī ar fakultātes juristiem jāmeklē, kā šī zinātnieku iesaiste tīri juridisks mehānisms, kā šī iesaiste zinātnieku ministrijas darbā varētu tikt iesaistīta kopš paša plānošanas, stratēģijas izstrādes sākuma,” saka Inguna Ebela.

Sadarbība noslēgta uz gandrīz pieciem gadiem, tādēļ par plašākām aktivitātēm un pētījuma rezultātiem projekta autori vēl ziņos.


Foto: Freepik