Pētnieki no Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA), kā arī Polijas teju nedēļas garumā ekspedīcijā Aglonā intervēja vietējos iedzīvotājus. Tas ir viens no būtiskākajiem projekta par humanitāro zinātņu digitālo resursu attīstību etapiem, kura laikā gūtie audio ieraksti latgaliešu valodā kā vecākās, tā jaunākās paaudzes vidū papildinās pirms desmit gadiem izveidoto latgaliešu valodas korpusu. Turklāt - šis digitālais rīks būs pieejams ne tikai zinātniekiem, bet arī skolēniem, pedagogiem un citiem valodas, kā arī tradīciju interesentiem.
Aglonas pusē iedzīvotāju viedokļus par visdažādākajām ar Latgali, tās kultūru un valodu saistītām tēmām diktofonos ieraksta un vēlāk arī transkribēs pētnieki no Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas. Šīs intervijas audio formātā un rakstu valodā jau šoruden papildinās latgaliešu valodas korpusu, kurā tieši mutvārdu ieraksti būs iekļauti pirmo reizi. “Mēs esam no Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas pamatā filologi, bijušie filologi, esošie. Reliģisko rituālu tradīcijas, piemēram, 15. augusta tradīcijas. Personvārds, kādus vārdus izvēlas cilvēki saviem bērniem, arī lopiem, kaķiem un tā tālāk. Ģimenes valodas politika, kā ģimenē nolemj, kurā valodā runās vai kurā nerunās. Tālāk arī valodu izglītības politika, kā valodas, kas ir apkārtnē, kāda vieta tām ir skolā, cilvēku attieksme vairāk, ko viņi domā,” saka Sanita Martena, projekta par humanitārajiem digitālajiem resursiem vadītāja no RTA.
“Ieraksti un pētīšana, no kurienes ir gājis, tas būtu ļoti interesanti. Obligāti vajag! Īstenībā ļoti interesants varētu būt arī projekts, kas tās visas valodas saliek kopā, pat kaut kāda grāmata, ar lielu prieku palasītu,” pauž Valdis Tumovs, “Aglonas kara muzeja” īpašnieks.
Latgaliešu valodas korpusā līdz šim varēja atrast tikai latgaliešu rakstu valodā publicētos tekstus no 1988. līdz 2012. gadam. Tagad projekta “Humanitāro zinātņu digitālie resursi: integrācija un attīstība” gaitā dati tiks būtiski atjaunoti, iekļaujot arī jaunākos literāros darbus un audio ierakstus ar Sibīrijā dzīvojošo latgaliešu runu. Intervijas veiktas individuāli, tā arī visiem kopā apmeklējot tūrisma objektus.
Līdz ar pētniekiem no Rēzeknes, Aglonā ierakstus veica arī Poznaņas Ādama Mickēviča universitātes profesori. Viņi savukārt kopā ar vairākām citām universitātēm un nevalstiskajām organizācijām no visas pasaules pēta mazās valodas. “Būs interaktīva karte, kurā iekļausim dažādus variantus ar to, kā Latgalē runā vārdus šeit, gan arī citviet reģionā. Mēs tiekamies ar cilvēkiem, veicam audio ierakstus. Tie vārdi ir no ikdienas dzīves, piemēram, augu, dzīvnieku, aktivitāšu nosaukumi,” saka Katažina Klessa, Ādama Mickēviča universitātes profesore no Poznaņas.
Viena no galvenajām idejām ir veicināt humanitāro zinātņu digitālo resursu un rīku attīstību, sekmēt publisku piekļuvi tām, kā arī parādīt praktisko latgaliešu valodas lomu ikdienā. “Mēs piedāvāsim cilvēkiem, pētniekiem, skolēniem, studentiem, visiem, kurus interesē, viņi varēs ar atvērto piekļuvi bez kodiem, bez parolēm atvērt, klausīties, kā dažādās Latgales pusēs cilvēki runā un salīdzināt ar rakstu formu. Tā vīzija ir tāda: rādīt netieši, ka, ja latgaliešu valoda ir mājās vai skolā, ka tā neapdraud citas valodas. Tā nav šķērslis, tā ir resurss,” pauž Sanita Martena.
Projekts par humanitārajiem digitālajiem resursiem uzsākts pērnā gada oktobrī un noslēgsies nākamgad. Tajā piedalās arī Latvijas Nacionālā bibliotēka, Liepājas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija un Latvijas Universitāte, pētot jautājumus, kas aktuāli tieši viņu pusē, piemēram, arī par lībiešu valodu.
