Nākamais plānošanas periods lauksaimniekiem nāk ar būtiskām izmaiņām. Spēkā būšot princips: jo vairāk nosacījumu ievēros, jo vairāk finansējuma saņems. Zemniekus visvairāk satrauc brīvprātīgās ekosistēmas, kas nomainīs obligāto zaļināšanas sistēmu. Tās paredz, ka atbalsta saņemšanai turpmāk vajadzēs sēt āboliņu, lucernu vai zālājus, bet lauksaimniekiem, kuri nenodarbojas ar lopkopību, šīs kultūras būšot grūti realizēt.
Ziemāju lauki Zemgalē jau izspraukušies no sniega segas, bet līdz aktīvajam veģetācijas procesam vēl jāgaida. Tikmēr zemniekiem laiks jāizmanto, lai saprastu, kā dzīvot un strādāt tālāk.
Šogad Zemkopības ministrijā (ZM) sāk īstenot Latvijas kopīgās lauksaimniecības politikas Stratēģisko plānu, kas nes būtiskas izmaiņas tiešo maksājumu saņemšanai. “Jaunums būs pārdalošais maksājums par saimniecību pirmajiem hektāriem. Par saimniecības 3. līdz 27. hektāru saņems papildus atbalstu 53 eiro, no 30 līdz 100 hektāriem varēs saņemt 12 eiro lielu atbalstu par hektāru,” saka Zigmārs Ķikāns, ZM pārstāvis.
Izmaiņas skars arī zaļināšanas politiku. Līdzšinējās obligātās zaļināšanas shēmas turmāk aizstās sešas brīvprātīgās ekoshēmas. No lauksaimniekiem tas prasīšot papildus ieguldījumus, kurus ekoshēmas kompensēs. Piemēram, audzējot āboliņu vai lucernu un nelietojot uz šiem laukiem augu aizsardzības līdzekļus, par vienu hektāru varēs saņemt ap 150 eiro. Ķikāns: “Sējiet starpkultūras pēc labības novākšanas – saņemsiet 80 eiro par vienu hektāru! Sējiet labībā pasējai zālāju un saglabājiet to rudenī – saņemsiet 50 eiro par hektāru! Tātad ir tādas vienkāršas ekoshēmas, kur ir atbalsts par noteiktu kultūraugu audzēšanu, kas rada pozitīvu devumu vides klimata mērķu sasniegšanai.”
Par semināru, kurā zemniekiem tiek skaidroti jaunie nosacījumi, interese ir liela, bet paaugstinātās prasības nebūšot viegli izpildīt. Turklāt vēl esot kārtīgi jāparēķina, vai solītā kompensācija segs ieguldījumus.
Lauksaimniekiem būs jāpapildina arī digitālās prasmes, jo uzskaiti par izlietotajiem augu aizsardzības līdzekļiem un mēslošanu vairs nevarēs veikt uz papīra. Valsts augu aizsardzības dienesta direktora vietnieks Vents Ezers: “Eiropas komisija arī vēlas, lai dalībvalstis šos procesus elektronizē, bet otrs – tas mums dos iespēju veidot valsts līmeņa statistiku par dažādu lauksaimniecības resursu izamntošanu valstī, kas ir tālāk attiecīgi politikas veidošanai svarīgi.”
Kā bilst ReTV uzrunātie zemnieki, joprojām daudziem lauksaimniekiem digitālā vide ir sveša un apgrūtinoša, tāpēc nākas lūgt palīdzību. Savukārt tie, kuriem tehnoloģijas ir tuvas, bažījas, vai sistēma spēs normāli apstrādāt lielo datu kopumu. Kopumā no 2023. līdz 2027. gadam Stratēģiskā plāna īstenošanai paredzēti 2,5 miljardi eiro. Lai zemnieki saprastu, kā tos apgūt, Latvijas reģionos notiks 23 informatīvie semināri.
Foto: Freepik
