Ziema lauksaimniecības kultūrām bijusi labvēlīga, jau pēc mēneša varētu sākties pirmie lauku darbi. Zemnieki gan raizējas par straujo cenu kāpumu izejvielām un ar bažām gaida zaļā kursa ieviešanu, kas būtiski varētu samazināt ražas apjomu.
Meteoloģiskais pavasaris Kurzemē un Zemgalē jau iestājies. No laukiem pazudusi sniega sega, vairums gadījumos arī ūdens. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālists Oskars Balodis teic, ka vismaz pagaidām izskatās, ka ziema ziemājiem bijusi labvēlīga. “Nebija kailsalu, nebija ļoti lielas temperatūras. Nebija arī ilgstoša sniega, milzīgas kārtas, kas glabājās. Tā arī jau laicīgi nokusa.”
Arī uzrunātie zemnieki ar lauku stāvokli pašreiz ir apmierināti, bet pirmie darbi uz laukiem sāksies marta nogalē vai aprīlī atkarībā no laika apstākļiem. Straujais cenu kāpums praktiski visam liekot krietni rēķināt, ko un kā darīt. Vislielākais cenu kāpums esot minerālmēsliem. Viens 500 kilogramu maiss, ar kuru var apstrādāt ap trīs hektāriem lauksaimniecības kultūru, tagad maksājot jau ap 400 eiro. “Salīdzinot ar pagājušo gadu, tās ir četras reizes, un otrs būtiskākais faktos, vai vispār minerālmēsli būs pieejami, jo šīs piegādes un attiecības ar Austrumu bloka valstīm ir pasliktinājušās,” pauž Juris Lazdiņš, z/s “Lazdiņi” īpašnieks, biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs.
Šī gada sezonai minerālmēsli gan iegādāti, bet jau šogad tikšot samazināts to lietošanas daudzums, jo minerālmēslu cenas esot viena no lielākajām ražošanas izmaksu sadaļām. Juris Lazdiņš teic, ka savā saimniecībā minerālmēslu patēriņu šogad samazināšot par 15-20 procentiem. Cenas kāpušas arī dīzeļdegvielai, bez kuras nav iedomājama lauku apstrāde, un elektroenerģijai, kas nepieciešama kaltēm. Vai sezona būs izdevusies, visvairāk gan esot atkarīgs no graudu iepirkuma cenām. “Graudiem šobrīd tas kāpums ir. Ja tas tāds pieturēsies, kā šobrīd cenas pieaugums kviešiem un miežiem, tad viss būs kārtībā, bet, ja būs kaut kāda šūpošanās cenu, ko mēs esam piedzīvojuši jau 2009. gadā, tad, protams, ir daudz cītīgāk jārēķina izmaksu pozīcija, kas šobrīd ir ļoti augsta,” norāda Arnis Burmistris, z/s “Vilciņi 1” īpašnieks.
Juris Lazdiņš ReTV stāsta, ka graudaudzētāji, visticamāk, pārdzīvos arī šo krīzi, bet citām lauksaimniecības nozarēm tas varētu būt sarežģītāk. “Protams, ir nozares, kā segtās platības-siltumnīcas, kur jau šobrīd būtiski izjūt to ietekmi, piena lopkopība, kur gotiņas ir jāslauc katru dienu, tur šī problēma ir daudz, daudz aktuālāka.”
Tomēr vairāk par augšupkāpjošajām ražošanas izmaksām zemnieki bažījas par zaļās lauksaimniecības kursu, ko Eiropā plānots ieviest 2027. gadā.
#SIF_NVZ2022