Zemnieki, redzot dramatisko cenu kāpumu un lielās izmaksas, šobrīd jau sāk domāt par to, kā rīkoties pavasarī, lai neciestu zaudējumus. Raža šogad bijusi salīdzinoši laba, taču izdevumi bijuši tik lieli, ka cenu kāpums kultūrām nenes cerēto peļņu. Tāpēc daļa lauksaimnieku apsver ideju pavasarī samazināt apjomu dažām kultūrām, ko likt zemē, vai arī mainīt kultūraugu veidus, kas būtu labāki gan cenas, gan ražas, gan izmaksu ziņā.
Zemnieku saimniecība (ZS) “Lazdiņi” apsaimnieko pusotru tūkstototi ha zemju, kur pamatā tiek audzēti graudaugi, gadā saražojot ap trim miljoniem tonnu. Ņemot vērā izejvielu izmaksu sadārdzinājumu, jau tagad tiek domāts, ko darīt nākamgad. “Četrreiz palielināsim pākšaugu īpatsvaru vasarā sējumu struktūrā, tieši tāpēc, lai samazinātu attiecībā uz 2024. gadu minerālmēslu patēriņu, respektīvi, slāpekļa patēriņu, kuru mēs varam piesaistīt augsnei, tādējādi mēs varam sabalansēt un noturēt to ražas līmeni pietiekoši augstu, lai mēs nenonāktu kritiskās situācijās,” saka Z/S “Lazdiņi” īpašnieks Juris Lazdiņš.
Saimnieks teic, ka rapsis šogad ievākts par tonnu mazāk no katra hektāra nekā citus gadus. “Bija vilšanās tieši ražas kulšanas laikā, jo tie meteoroloģiskie apstākļi, stāvoklis pavasarī bija ļoti labs, ar augstu ražas potenciālu, bet kulšanas laikā bija, es teikšu atklāti, šokā.”
Lauksaimniecības eksperti teic, ka rapša raža šogad mazāka, bet kopumā ir vidēji labs ražas gads, ja raugās uz citiem kultūraugiem, tomēr arī viņi norāda uz to, ka zemniekam būs jādomā par nākamo gadu. Lauku atbalsta dienesta pārstāvis Jānis Vilmanis: “Saistībā ar nākamā gada platību maksājumiem ir svarīgi tiem zemniekiem, kuriem apsaimniekošanā ir vairāk par 30 hektāriem, lai saņemtu papildus atbalstu no ekoshēmām. Tas varētu iespaidot arī nākamā gada iesēto kultūru dažādošanu.”
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe saka: “Pārtiku mēs saražojam daudz vairāk, nekā paši patērējam. No lauksaimnieku viedokļa šis gads bija ne īpaši labs, ne slikts, kādam labāks, kādam sliktāks. Bija normāls gads.”
Cena ražas tirgos arī augusi, jo zemniekiem ir jāsedz gan energoresursu, gan minerālmēslu gan citu ražošanas vajadzībām nepieciešamo izejvielu cenu sadārdzinājums. Tas viss varētu ietekmēt zemnieku plānus nākamajā pavasarī. Juris Lazdiņš: “Tā dillemma ir, ka tev jāsāk strādāt daudz prātīgāk – analizējot, ko tu dari, kad tu dari, kāpēc tu to dari. Un – vai tu spēsi ar pozitīvu bilanci noslēgt gadu.”
Graudu tirgus cenu iespaido arī ģeopolitiskās situācija pasaulē. Tā kā graudi nav Krievijas sankcionēto preču sarakstā, tad daudzas Eiropas rūpnīcas plāno samazināt savas ražošanas jaudas, jo vienkārši nespēj konkurēt ar Krievijas lētajiem graudiem kā eksporta preci uz Āfriku un citām trešās pasaules valstīm. Tikmēr Latvijas zemniekam rūpes, kā nosegt savus rēķinus.
Jānis Vilmanis: “Tiem zemniekiem, kuriem ir jānorēķinās par kredītiem, par apgrozāmo līdzekļu iegādi, tie ir spiesti tirgot par šī brīža cenu.”
Cenas graudaugiem pēc dažādām aplēsēm šajā gadā vēl kāps, bet tas var arī nesniegt solīto peļņu lauksaimniekiem. Taču, neraugoties uz šā brīža ekonomisko situāciju, Zemgalē sēšanas prioritātes arī nākamajai sezonai solās palikt nemainīgas: ziemāju graudaugi, ziemas kvieši un ziemas rapsis.
#SIF_NVZ2022
