Zemes stundā aicina domāt par videi draudzīgu rīcību

Telpu apgaismojums, bateriju lādētājiem pievienotās viedierīces un televizori – šīs un vēl citas ikdienišķas iekārtas, kas patērē elektrību, ik gadu konkrētā laikā aicina uz stundu izslēgt.

Pasaules dabas fonda direktors Jānis Rozītis saka: “Zemes stunda nav par gaismas izslēgšanu. Kaut tiek aicināts cilvēkus samazināt šo apgaismojumu, izslēgt gaismu – tas nav par elektrības patēriņu. Gaismas izslēgšana ir simbols, žests, kas apvieno visus domās un rūpēs par dabu, dabas vērtībām.”

Austrālijā aizsāktā Zemes stundas akcija Latvijā tiek atzīmēta jau 13 gadu. Šogad to atzīmēs 27. martā – laikā no pusdeviņiem līdz pusdesmitiem vakarā.

Jānis Rozītis: “Tas, ka rīt tiks izslēgti Brandenburgas vārti vai Kolizejs Romā, vai Eifeļa tornis Parīzē – nu, skaidrs, ka neviens nemēra šo ietekmi.”

AS “Sadales tīkls” pārstāve Alīna Kozlovska pauž: “Jāsaka, ka mēs elektrības patēriņu uzskaitām par pilnām stundām, taču iepriekšējos gados esam novērojuši enerģijas patēriņa samazinājumu šīs te akcijas laikā, salīdzinot ar šā paša laika periodu citās brīvdienās. Zemes stundā laikā patērētā enerģija saruka par aptuveni 7%.”

Pasaules dabas fonda direktors Jānis Rozītis atzīst – elektroenerģijas patēriņa samazināšana Zemes stundā ir nostājas paušana.

“Zinām, ka ir vismaz kādas 50 pašvaldības, kas piedalās, samazina šo apgaismojumu – tas ir viss apkārt Latvijā, nav kādā konkrētā vietā. Arī uzņēmumi atbalsta šo pasākumu.”

Šajā akcijā piedalās kopā nepilni divi simti valstu – vairāki miljoni cilvēku. Organizatori novērojuši, ka aktivitāte aug.

Jānis Rozītis: “Svarīgākais būs, ko mēs katrs darīsim pēc šīs Zemes stundas, jo ne jau Zemes stunda pati par sevi var glābt šo situāciju pasaulē. Mēs varētu būt šajā domāšanas etapā, ar cerību, ka pēc šīs stundas mēs sāksim rīkoties. Rīkosimies aktīvāk, nekā daļa no mums to ir darījusi.”

Šogad Pasaules dabas fonds vērš uzmanību bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.

“Tā, es gribētu teikt, ir otra lielā problēma. Ja par klimata pārmaiņām mēs ļoti daudz jau dzirdam. Tad par dabas daudzveidības jautājumiem mums vēl ir plašs ceļš priekšā. Tā ir, iespējams, apsteidzošāka problēma, nekā klimata pārmaiņas,” skaidro Jānis Rozītis.

Pasaules dabas fonds norāda – aptuveni miljonam sugu draud izmiršana, un arī Latvijas ziņojumi par dabas stāvokli neesot apmierinoši.   

Jāatgādina – arī vairākas pašvaldības piedalās šajā akcijā, tamdēļ nav pamata satraukumam, ja uz stundu ielas būs tumšākas, skatlogos un ēkās nedegs gaismas.


Foto: unsplash.com