Nepieskatīta, atklāta sveces liesma un smēķēšana gultā – ir biežākie ugunsnelaimju cēloņi, kuru rezultātā cilvēks var zaudēt ne tikai mājokli, bet pat dzīvību. Tāpēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) mudina – īpaši svētku laikā – neaizmirst par savu un līdzcilvēku drošību. 

Šī nedēļa glābšanas dienestam sākusies ar visai traģiskām ziņām, pēdējās trīs dienās Latvijā notikuši 12 ugunsgrēki, kuros cieta 10 cilvēki, izglāba astoņus, bet trīs cilvēki gāja bojā. Visos gadījumos iemesls bijis neuzmanīga rīcība ar uguni: gruzdoša cigarete, bez uzmanības atstāts, piededzis ēdiens uz plīts, degošas sveces. VUGD Prevencijas un sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā inspektore Sandra Vējiņa: “Pat stikla traukā ielikta un nosacīti droša sveces liesliņa var kļūt bīstama, ja mēs to atstājam bez uzraudzības. Tas ir tas biežākais iemesls, kāpēc šie ugunsgrēki no svecēm izceļas.”

“Ikdienā neatsājam bez uzraudzības sveces, izraujam elektroierīces, ejot projām. Vienkārši padomāt par to,” saka VUGD Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Andris Kellijs.

Ugunsnelaimes no svecēm un pīpēšnas gultā pārsvarā notiek vien pāris kvadrātmetru platībā. Deg dīvāni, dažādas sedziņas, paliktnīši, taču telpā rodas spēcīgs sadūmojums un izdalās cilvēka veselībai ļoti kaitīgas vielas. Glābšanas dienestā vēl uzsver, ka daudzās mājās vislielākais apdraudējums ir pamatīgi izkaltušie adventes vainagi. Andris Kellijs: “Adventes vainagiem lielākā bīstamība tieši ir uz Ziemassvētkiem, jo ir izkaltuši. Eglītes uz Ziemassvētkiem visiem pārsvarā vēl ir svaigas. Tās lielāko bīstamību rada uz jauno gadu, kad ir izkaltušas.”

Tuvojoties svētkiem, glābēji mudina apsekot mājās esošās apsildes ierīces un dūmvadus, lai, ģimenei pulcējoties pie svētku galda vai eglītes, svinīgo brīdi pēkšņi neiztraucētu nelaime. Andris Kellijs: “Noteikumi nosaka, ka reizi gadā dūmvadi jāiztīra. Tām krāsnīm, kas ir ilgdedzes, vēl reizi sezonā. Vēl pirms svētkiem ieteiktu iztīrīt.” 

Aizvien biežāk ugunsgrēki izceļas dažādu elektroierīču īssavienojumu dēļ vai nepareizi lietotu elektrības pagarinātāju dēļ. Deg rozetēs atstāti telefonu lādētāji, dažādas zemas kvalitātes lādējamas baterijas. Sandra Vējiņa: “Diemžēl izsaukumi, kas saistīti ar īssavienojumiem, mums pieaug. Deg veļasmašīnas, ledusskapji, plītis. Plītīs vairāk gan tas ir saistīts ar to, ka bez uzraudzības ir atstāts katliņš.”

Glābšanas dienestā iesaka katram iegādāties un mājās pieejamā vietā glabāt ugunsdzēsības pārklāju, ar kuru var ātri nodzēst degošu adventes vainagus vai pannā aizdegušos ēdienu. Andris Kellijs: “Ja aizdegas uz plīts eļļa, ar neko citu dzēst arī nevar. Ar ūdeni ir kategoriski aizliegts dzēst, tāpēc virtuvē šāds pārklājs būtu ļoti svarīgs.”

Ugunsgrēku statistika liecina, ka lai gan jau trīs gadus visos mājokļos ir jābūt uzstādītiem dūmu detektoriem, tas tomēr tā nav. Prakse pierāda, ka, dzirdot detektora skaļo signālu, cilvēki ātrak pamana ugunsnelaimi, līdz ar to straujāk var arī reaģēt.