Lai gan mūsdienās rodas aizvien jauni piesārņojuma veidi un vietas, Latvijā ir vēl daudz teritoriju, kur vairāku desmitu gadu laikā nav izdevies novērst padomju laikā radīto piesārņojumu. Augšdaugavas novada Višķos šāda vieta ir bijusī mazuta glabātuve, ko beidzot plānots likvidēt.

 “Bumba ar laika degli,” tā Višķu pagasta pārvaldes vadītājs raksturo mazuta glabātuvi jeb teritoriju, kur no divām tvertnēm daļēji jau iztecējis bīstamais naftas produkts. Agrāk ar to ražoja siltumu vietējā tehnikuma apsildīšanai, taču tagad tas ir tikai padomju mantojums, par kuru teju 30 gadus neviens nelikās ne zinis. “Mums nav laika gaidīt. Ja mēs gaidīsim, tad var notikt arī ļoti nepatīkamas situācijas. Ja noārdīsies tie slāņi un mazuts aizies uz grunts ūdeņiem, tepat mums blakus ūdens ņemšanas vieta, tepat Višķu ezers, Luknas ezers. Parādīsies plēve uz ūdens, tad te būs cits jautājums,” saka Jānis Proms, Augšdaugavas novada Višķu pagasta pārvaldes vadītājs.

Pirms diviem gadiem mazuta glabātuvi savā pārziņā pārņēma pašvaldība, līdz tam, kā saka pagasta vadītājs, “tā nevienam nepiederēja”. Kopš 2005. gada šī vieta ir iekļauta piesārņoto vietu reģistrā, bet Valsts vides dienests paļāvās uz vēl padomju laikā būvēto aizsargvalni. Pirms pieciem gadiem konstatēti nelegāli šo mazuta tvertņu bojājumi. “Varu nomierināt visus, jo piesārņojums ir lokalizēts. Nav tā, ka tas apdraudētu cilvēku veselību vai apkārtējās vides kvalitāti pieguļošajā teritorijā,” saka Iveta Lobanoka, Valsts vides dienesta Latgales reģiona pārvaldes direktore.

Valsts vides dienests novērtē pašvaldības iniciatīvu. Tā ir uzrakstījusi projektu un saņēmusi Norvēģijas līdzfinansējumu piesārņojuma sanācijas darbu uzsākšanai. Tas gan negāja viegli. “Tāda mērķtiecīga programma, šo vietu sakārtošanai nav izvērsta, bet šo vietu sakārtošanai veiksmīgi tiek piesaistīti Eiropas Savienības fondu līdzekļi un citi līdzekļi, piemēram, šīs Norvēģijas finanšu instruments,” pauž Austra Auziņa, VARAM pārstāve.

Šādu vēsturiski piesārņotu vietu ir vēl daudz, Latgalē vien vairāk nekā 20. Višķos sanācijas process nebūs ātrs. Projekts jāpabeidz 2024. gadā, bet vēl vismaz piecus gadus pēc tam būs jāmonitorē urbumu vietas. Sākumā vēl par paredzēto jāizglīto vietējie. “Otrajā plānā ir tie darbi, kas paredzēti šeit - zemes slāņu izrakšana un aizvešana utilizācijai. Pēc tam - tvertņu izvākšana, kas tur atrodas, piepildīšana ar melnzemi un nosēšana ar zālīti. Un pēc trim gadiem šis objekts būs, kā tagad šī pļava,” saka Jānis Proms.

Vēl Latvijā nesen sakārtotas šķidro bīstamo atkritumu vietas Jelgavā, Olainē, Inčukalnā, savukārt par norvēģu līdzfinansējumu novērsīs piesārņojumu arī Ventspilī un Liepājā.