Virsaišos māca izdzīvot dabā

Abavas pagastā pavisam nesen jaunus piedzīvojumus gan bērniem, gan pieaugušajiem piedāvā izdzīvošanas instruktors Marats Eglītis savā tikko izveidotajā Virsaišu ūdenskrituma takā. Tā izveidota ne tikai, lai popularizētu aktīvu dzīvesveidu un došanos dabā, bet arī ar mērķi izglītot sabiedrību.

Virsaišu izdzīvotāju teiciens ir tuvāk dabai – tuvāk sev. Izdzīvošanas instruktors Marats Eglītis radījis iespēju mācīties izdzīvot dabā un parūpēties par sevi ekstremālos apstākļos, izmantot dabas resursus. Lai gan uz Talsu novadu pārcelties sanācis tikai pirms pusgada, izdzīvošana nepierastos apstākļos Maratam ir tuva jau ilgu laiku. “Ar izdzīvošanu es nodarbojos jau nepilnus 10 gadus. Esmu Āfrikā dzīvojis četrus gadus, Gruzijas kalnos, Latvijas ziemās, esmu - 15 grādos pilnīgi kails dzīvojis mežā, un tāpēc man tā prasme ir diezgan liela izdzīvošanā,” stāsta izdzīvošanas instruktors Marats Eglītis.

Tepat redzams arī gandrīz divus metrus augstais Virsaišu ūdenskritums, kas zināms vien vietējiem iedzīvotājiem. Tagad šeit iekopta interesanta pastaigu taka, kas ļauj gan apskatīt dabu, gan iemācīties ko jaunu un noderīgu. Marats Eglītis: “Trase pavisam nesen ir, mēnesi kaut kur, šeit bijušas jau divas jauniešu grupas, viena bija vasarā, viena nesen kā. Trase visu laiku pilnveidojās, šeit iekārtojam arī izdzīvotāju nometni, kur var redzēt, kā ziemas apstākļos dzīvot dabā, ar dabā pieejamiem materiāliem.”

Virsaišus šodien pieskandina bērnu čalas un smiekli, ugunskura un desiņu smarža. Ciemiņi braucot no visas Latvijas. Rīgas 74. vidusskolas skolotāja Patrīcija Avetisjana: “Tā bija vecāku iniciatīva atbraukt uz šo skaisto vietu, uz šo mežu, lai pavadītu laiku kopā ar klasi un saliedētu kolektīvu.”

Marats stāsta, ka izdzīvošana dabā nav zobu sakošana un izturēšana, līdz varēs tikt mājās, bet gan māka no nekā izveidot sev komfortablu patvērumu mežā, tāpēc Virsaišos ir iespēja šīs iemaņas gūt un iemācīties, kā mazliet pieradināt dabu – kā radīt uguni, kā atrast un sagatavot ēdienu un ūdeni, kā izveidot patvērumu un radīt sev siltumu un kā izmantot dabas resursus savā labā. Marats Eglītis: “Obligāti vienmēr līdzi ir jābūt ūdenim, pārējo es iemācu, kā no dabas un dabas materiāliem var tikt pie uguns un patversmes.”

Patrīcija Avetisjana: “Es domāju, ka noteikti bērniem patīk, jo, kā es jau minēju, brīvā dabā viņi var izpausties, aktīvi pavadīt laiku, kopā ar klasesbiedriem. Šodien, paldies Dievam, laiks ir ļoti labs, un man šķiet, ka ļoti laba ideja un tiešām forša, smuka vieta.”

Uz Virsaišu ūdenskrituma izdzīvošanu var doties jebkurš: gan bērni, gan ģimenes, gan pieredzējušāki, gan arī cilvēki bez pieredzes. Virsaišu saimnieks uzsver, ka dabā mēs iemācāmies uzņemties atbildību par savām darbībām un izvērtēt dažādus riskus. Šīs zināšanas ir jānodod tālāk, attīstot un stiprinot jauno paaudzi.