“Pacientei trauma, kur traumēts piektais pirksts. Rentgenā nevar uzreiz pamanīt, bet mākslīgais intelekts iezīmē vietu, kur tas domā, kur ir lūzums. Tas palīdz tiem lūzumiem, kas nav tik izteikti,” norāda traumatologs, ortopēds Jurģis Zušmanis.

Uzlabojot pakalpojumu kvalitāti, Vidzemes slimnīca turpina ieviest mākslīgā intelekta risinājumus. No marta radiologi un traumatologi sastrādājas ar digitālā rentgena attēlu mākslīgā intelekta apstrādes rīku BoneView.  “Tas ir labs atbalsts ārstam, jo, ziniet kā, to rentgenu ir daudzm uz dienas beigām varbūt fokuss kaut kur izkliedējas, tad ir tāds draugs, kurš pasaka priekšā. Tāds dubultais pārskats,” uzsver Vidzemes slimnīcas radioloģijas nodaļas virsārsts Ingus Supe. 

Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs: “Tas ir ātrums, un tā ir vēl viena droša acs, kas palīdzēs ārstam izlemt kvalitatīvāk, lēmumu pieņemt par pacientu – vai ir bijis lūzums, vai nav. Tāda maza drošība. Ideāli būtu, ja būtu vēl kāds speciālists pieejams, ideāli, ja radialogs, bet Latvijā nav tik daudz, lai varētu to nodrošināt visās vietās. Galvenais šajā gadījumā ir tieši ārstam palīgs, lai pēc iespējas ātrāk varētu pieņemt lēmumu, kā pareizi ārstēt pacientu.”

Vidzemes slimnīcā mākslīgais intelekts ir palīgs vēl divās jomās – tā ir balss atpazīšanas programma, ar kuras palīdzību iespējams ātrāk sagatavot pacientu ierakstus, kā arī mākslīgā intelekta iesaiste insulta pacientu precīzākai un ātrākai izmeklēšanai un diagnostikai.  Muskovs: “Digitalizācijas process pasaulē notiek diezgan raiti, arī medicīa attīstās, dažādi  risinājumi, kā pēc iespējas ātrāk, labāk palīdzēt pacientam, atrodoties varbūt attālināti no pacienta. Iesim līdzi laikam! Eksperimentālā kārtā, jāatzīst, ka tie ir vairāki tūkstoši gadā. Tas nav īpaši daudz, raugoties uz to, ka mums ir daudz pacientu. Tā nav ļoti astronomiska summa.” Par to, ka mākslīgais intelekts aizvietos speciālistus, gan vēl nav jāsatraucas. Ārsti to salīdzina ar kalkulatoru, proti, skaitļus varam saskaitīt arī galvā, bet lai to paveiktu ātrāk un vieglāk, izmantojam palīglīdzekļus. Tāpat ir ar BoneView. Supe: “Tas nevar aizvietot speciālistus, jo nevar aizvietot cilvēku. Tam nav dvēseles. Tas nespēj savilkt kopā, teiksim, vairākus faktorus, ko var izdarīt tikai cilvēks. Tam ir konkrēta funkcija uz konkrētu modulitāti, ko tas var izdarīt.”

BoneView ir apstiprināts klīniskai lietošanai gan pieaugušo, gan bērnu izmeklējumiem, un tas palīdz samazināt diagnostikā garām palaistu lūzumu skaitu par 30%.

Lai arī, kā liecina pētījumi, atpazīšanas precizitāte sasniedz 99 procentus, Ingus Supe piebilst – ir bijuši gadījumi, kad apstrādes rīks norāda uz lūzumu, taču ārsts to nekonstatē. Arī ar plaušu rentgenu analizēšanu mākslīgajam intelektam iet grūtāk. “Tam ir piecas pazīmes,  kas arī ir absolūti nespicifiskas. Tas man pasaka, ka tur ir, teikism, alveolārs bojājums, bet tas bojājums var būt gan pneimonijai, gan atelektāzei, gan audzējam, gan kaut kādam šķidrumam. Man tāpat pēc tam ir jādomā, kas tad tas ir?”

Ar BoneView palīdzību pacients arī ātrāk nokļūst piemērotā aprūpē, kā rezultātā tiek samazinātas medicīnas aprūpes izmaksas sabiedrībai.