Vidzemes danči apkopoti grāmatā

Ar grāmatas “Vidzemes danči un ne tikai” izdošanu noslēdzies vairāk nekā divus gadus ilgais kapellas “Karikste” un biedrības “Danču krātuve” kopējais darbs pie Vidzemes danču apkopošanas. Šajā laikā diskā ierakstīti 23 iecienītākie danči, bet enerģētisko kapellas skanējumu grāmatiņā papildina deju raksti, zīmējumi un nošu materiāls.

Aizkraukliešiem tuvākas esot Vidzemē populārās melodijas, tomēr repertuārs krietni pārsniedzot Vidzemes robežas. Neiztiekot arī bez dančiem. “Attiecības ar dančiem mums ir visnotaļ ļoti tuvas. Mums ir arī savi danču pāri. Mēs rīkojam danču vakarus, arī paši piedalāmies danču vakaros. Danči ir tāda nozīmīga daļa visā skanējumā,” stāsta Anita Ostrovska, kapellas “Karikste” vadītāja.

Kapellas “Karikste” enerģētiskais skanējums apvienots ar danču aprakstiem un notīm grāmatā “Vidzemes danči un ne tikai”. “Šis ir tas, ko cilvēki dejojuši gadsimtiem. Varbūt pašā sākumā tas bija dārziņš, kā rituālā deja apkārt kādam akmenim vai kokam, tad, ienākot valsim, nāca klāt dažādi elementi - polka, valsis, galops -, bet vairāk vai mazāk tā ir bijusi deja vairākiem cilvēkiem vai starp diviem cilvēkiem,” stāsta biedrības “Danču krātuve” vadītājs Sandis Zučiks.

Ideja pētīt un apkopot Vidzemes dančus Sandim Zučikam radusies, jo viņa dzimtā puse esot Madona. Apzinot Vidzemes mantojumu, grāmatā tika atlasīti mazāk zināmi Vidzemes danči, bet noteikt to vecumu varot tikai pēc pierakstītajiem tekstiem. Piemēram, “Cūciņ, peldi” teksts atrodams jau 1808. gadā apkopotajā otrajā “Gudrības krājumā”.

Starp 23 deju aprakstiem iekļuvuši arī vairāki latviešu danči, kas gadu gaitā kļuvuši arī par skatuves dejām, kā arī vairākas senās modes dejas, kuras šodien par savējām sauc teju visos novados. Tas jau arī esot galvenais, ka deja ir dzīva, kāds to allaž vēlas iemācīties.