Meža zemeņu, melleņu, sēņu un citu dabas velšu lasīšana ierasti ir piepelnīšanās iespēja Latvijas iedzīvotājiem. Likums liek tām personām, kuras gada laikā nopelna vairāk par trīs tūkstošiem eiro, sevi reģistrēt kā saimnieciskās darbības veicēju un maksāt nodokļus. Taču praksē mēdz būt pretēji, un visiem Valsts ieņēmumu dienests (VID) nemaz izsekot arī nevar, tālab paļaujas uz tirgotāju godprātību.
Pilni spaiņi ar gailenēm un dažādām meža ogām, kas šogad bagātīgi pieejamas tirgos un ceļu malās pie dabas velšu lasītājiem no dažādiem Latvijas novadiem. Gailenes vidēji no četriem līdz astoņiem eiro litrā, mellenes pieci eiro litrā, lācenes no sešiem līdz pat 12 eiro litrā.
Par gūtajiem ienākumiem sezonā kā papildus peļņas avotu tirgotāji runā nelabprāt, turklāt tos ir grūti aprēķināt - viss atkarīgs no sezonas ražas un laikapstākļiem, kā arī pašu vēlmes lasīt.
Likums nosaka, ka, ja peļņa gada laikā no šāda veida tirdzniecības sasniedz trīs tūkstošus eiro, tad jāreģistrē saimnieciskā darbība. Ja peļņa mazāka, iedzīvotāju ienākumu nodoklis nav jāmaksā. VID Vidzemes nodaļas Konsultāciju daļas konsultante Evija Štālmane: “Galvenais, ko nepieciešams ievērot, fiksējam ienākumus, lai varam konstatēt, kurā brīdī tiek pārsniegts šis 3000 eiro slieksnis. Vajadzības gadījumā, ja nepieciešams uzrādīt vai pierādīt, tad ar saviem pierakstiem mēs varam pierādīt, cik esam šajā sezonā vai konkrētajā taksācijas gadā nopelnījuši.”
Sastaptie tirgotāji skaidro, ka šādus uzskaites žurnālus nemaz neveido, jo peļņa nav tik liela. Jāatzīmē, ka tādi paši nosacījumi attiecas arī uz tiem, kuri tirgo dabas veltes sociālajos medijos. Jāievēro arī, ka sezonas dabas velšu gūtie ienākumi summējas kopā ar tiem ienākumiem, kas gūti, pārdodot ražu arī no savām piemājas saimniecībām, kā, piemēram, āboliem, ziediem, dārzeņiem un tamlīdzīgi. “Iespēju robežās VID pārbauda. Protams, ja tirgū inspektors prasīs uzrādīt ienākumus, arī ogu izcelsmi, ka šīs ogas ir lasījis, nevis iepircis un pēc tam tālāk pārdod. Gadījumā, ja ogas tiek no kāda cita lasītāja iepirktas un pēc tam pārdotas, tad jau ir jāreģistrē saimnieciskā darbība,” norāda Evija Štālmae.
VID redzeslokā ik gadu nonāk vidēji 20 personas, kuras nav reģistrējušas saimniecisko darbību gadījumos, kad tas bijis jāveic. Šīm personām VID sūta vēstuli ar aicinājumu sakārtot darījumus, taču praksē tas nenotiek. Dienestā arī atzīst - nav tādas statistikas, cik personas reģistrē sevi kā saimnieciskās darbības veicējus tieši ogu un sēņu lasīšanas ieņēmumu dēļ.
#SIF_NVZ2022
