Kādreiz Zirgu pasta stacija, kas laika gaitā kalpojusi arī citām vajadzībām, nākotnē - vieta sabiedrībai. Nesen ieguvusi jaunu īpašnieku, vēsturiskā vieta Cēsu novada Veselavas pagastā pamazām tiek attīrīta no vecā kultūrslāņa un top sakoptāka. Nupat tur aizvadīta arī talka.
Veselavas Zirgu pasta stacija atrodas Vidzemes šosejas malā Bērzkrogā. Piebraucot manāma rosība - tiek pļauta zāle, pie pašas ēkas jau uzsliets pacēlājs, lai tiktu klāt otrā stāva logiem, bet tikmēr netālu no šķūņa jau pa nopļautu zemes pleķīti ar metāldetektoru staigā vēl viens no talkas dalībniekiem. “Cilvēks jauc mazliet ārā grīdas un palūdza mazliet paskatīties, varbūt kādi sīkumi, kādas monētiņas iekritušas un tādā ziņā. Kamēr viņi tur darbojas, netraucēšu, tad es paeju te pa tīrumiņu. Pagaidām tikai pudeļu korķi. Nekas tāds. Šeit jau ir dīķi rakti, viņš jau te ir izstumdīts. Tā kā tādas lielas cerības nav,” saka talkas dalībnieks Ēriks Bušs.
Veselavas Zirgu pasta staciju pērn rudenī iegādājās uzņēmēja, friziere Sigita Norvele. Šo vietu nejauši pamanījusi sludinājumu portālā, piedāvājums bijis labs, tāpēc sameklēja mākleri un atbrauca paskatīties.
Lai bijušo zirgu pasta staciju sakārtotu, darāmā daudz. Galvenajai ēkai vienā pusē logi jau nomainīti, tiks mainīti arī pārējie. Jāmaina būs arī jumts. Ieejot ēkā un izstaigājot telpas, redzamas noplukušas sienas un griesti, izlauztas grīdas, dažādas lietas, kas te gadiem krājušās un sabrucis arī viens no ēkas stūriem. Darba daudz arī blakus ēkās - tiek tīrīts vecais šķūnis un garāžas, ar atkritumiem pilna pat bedre zem kādreizējiem autosvariem. “Tur notiek tā, kā lai saka, cūkas kakā vienā vietā, bet cilvēks visur. Šeit ir viss ar tukšām pudelēm, ar visādiem atkritumiem. Ir ļoti, ļoti daudz. Mums ir entie maisi jau aiznesti prom,” saka Sigitas mamma Vigita Bērziņa.
Strādājot skaistumkopšanas jomā un pārdzīvojusi kovida krīzi, Sigita saka - no vēl vienas nebaidās. Mērķis šo vietu radīt pieejamu sabiedrībai. Jūnijā te jau notika Līgo tirdziņš, arī nākotnē tos varētu rīkot, bet sīkāk plānus gan pagaidām neizpauž. “Šajā ēkā, protams, pastāv risks. Tur daudzas tādas nesakārtotas lietas, jo māja pati celta 1900. gadā, nav kā vēstures piemineklis, kas ir, manuprāt, pozitīvi man, jo varu nedaudz izpausties. Izpaudīšos arī nedaudz, saglabājot mājas esošo fasādi, tādu, kāda ir, un, atstājot pēc būtības gan interjerā šā brīža izkārtojumu, neko daudz nemainot. Risks vienmēr ir, bet nevajag baidīties. To es vienmēr esmu teikusi, ka nav jābaidās. Pārmaiņas jau vienmēr nāk uz labu.”
Sigita stāsta - šī ēka piedzīvojusi daudz. Meklējot arhīvos, uzzinājusi, ka te bijusi arī frizētava, sniegti grāmatvedības pakalpojumi, darbojusies veterinārklīnika, savulaik te bijis arī kantoris un priekšsēdētāja kabinets, dzīvojuši cilvēki. Tagad vēlas te iedvest jaunu dzīvību. Sigitu atbalsta arī viņas ģimene un draugi, sakot, ka vismaz vēl viena vieta Latvijā būs sakopta.
