Ventspils un Jelgava izpelnās starptautisku atzinību

Prestižais britu finanšu laikraksts “Financial Times” pētījumā “Eiropas nākotnes pilsētas un reģioni 2024” labāko ārvalstu investīciju piesaistes topā Eiropas mikropilsētu kategorijā iekļāvis arī divas pilsētas no Latvijas - Ventspili un Jelgavu. Kas ir abu pilsētu plusi cīņā par uzņēmēju investīcijām, konkurējot ar citu valstu pilsētām, skaidroja Krišjānis Kļaviņš. 

Ekonomika ir valsts asinsrite – jo tā ir lielāka, jo vairāk valsts iedzīvotāju saņem augstākas algas un vairāk ieplūst valsts budžetā nodokļu veidā, kas tālāk ļauj finansēt valsts pamatfunkcijas izglītības, veselības aprūpes, aizsardzības un citās jomās. Ventspils, kas zināma ar savu ostu un kravu tranzītu, tikko publicētajā pētījumā ieguvusi otro vietu starp Eiropas nelielajām pilsētām investīciju piesaistes topā. Priekšā tikai Īrijas pilsēta Limerika. Ventspils valstspilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš: “Ļoti aktīvu ārvalstu investoru piesaisti un tieši apstrādes rūpniecības attīstību mēs iesākām no 2002. gada. Tas tāds zīmīgs brīdis bija, kad toreiz Krievija slēdza jēlnaftas cauruli. Un Ventspils osta vienā gadā pazaudēja pusi no kravu apgrozījuma. Toreiz mēs sapratām, ka paļauties uz Krieviju ilgtermiņā ir riskanti.”

Spēja pieņemt stratēģiskus lēmumus, mainot ierasto kārtību, ir izaicinājums, ko daudzi mēdz apšaubīt. Ventspilī nenobijās diversificēt attīstības virzienus, kas ir atmaksājies. Vītoliņš: “Vairāk nekā 20 gadu laikā mums ir investori no vairāk nekā no 20 valstīm, tajā skaitā no ļoti attīstītām valstīm kā Vācija, Zviedrija, Šveice, Beļģija, Norvēģija un tā tālāk. Apjomu ziņā esam trešie aiz Rīgas un Liepājas, produktivitātes ziņā uz vienu iedzīvotāju mēs esam labākie – 9500 eiro vērtībā saražotas produkcijas uz vienu iedzīvotāju. 90 procenti no visas saražotās produkcijas ir eksports.”

Ventspils ir trešajā vietā rūpnieciskās produkcijas izlaides skaitļos Latvijā, piekāpjoties tikai Rīgai un Liepājai, bet priekšā Daugavpilij, Rēzeknei, Jelgavai un Valmierai.

Zemgales ekonomikas flagmanis Jelgava visus neatkarības gadus meklējis veidus, kā sekmīgi pārorientēties uz šodienas prasībām atbilstošu biznesa vidi. Jelgavnieki iekļuvuši “Financial Times” investīciju pievilcīguma pētījuma topa labāko sešniekā mazo pilsētu grupā Eiropā. Jelgavas valstspilsētas Attīstības un pilsētplānošanas departamenta vadītājas vietniece Ilga Līvmane: “Jelgavā jau vēsturiski ir attīstījusies ražošana, mēs esam industriāla pilsēta. Mēs sevi tādā veidā pozicionējam. Protams, ka pilsētas infrastruktūra ir piemērota industriālai attīstībai. Līdz ar to Jelgavas investīciju piesaistes politika ir vērsta uz pilsētu kā investīcijām pievilcīgas teritorijas konkurētspējas paaugstināšanu.”

Lai arī vieta prestižā finanšu laikraksta topā gan Jelgavai, gan Ventspilij ir cildinošs vērtējums, abās pilsētās izjūt ģoepolitisko apstākļu ietekmi, kas nesola strauju investīciju palielināšanos. Līvmane: “Gan Covid-19 pandēmija, gan karš Ukrainā, gan cenu pieaugums ir ietekmējis uzņēmēju paplašināšanās plānus un jaunu investoru ienākšanu, investoru aktivitāti. Interese ir mazinājusies ne tikai Jelgavā, bet visā Latvijā. Varētu pat teikt – Baltijā –, jo uzņēmēji šajā situācijā ir ļoti piesardzīgi ar jauniem attīstības plāniem.”

Ventspils valstspilsētas vadītājs norāda, ka investoru interese samazinājusies jau pēc Krimas okupācijas, arī toreiz bija atturīgi un piesardzīgi, tāpat kā tagad. Šobrīd galvenā mērķģrupa ir jau pilsētā esošie uzņēmumi, kas vēlas attīstīties un paplašināties.